Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (Vienotība) ES politiku bēgļu jautājumā dēvē ne tikai par haotisku, bet arī par nekonsekventu. Lielākoties tas esot tādēļ, ka ES dalībvalstis vilcinās ar vienošanos. Viņasprāt, EK ir pārāk ilgi sēdējusi rokas klēpī salikusi un problēmu sākusi risināt tikai tad, kad visi striķi jau pārtrūkuši. Grieķija kā Šengenas zonas ārējā robeža vairs nespēja paciest pārējās ES vienalīdzību pret to, ka valsts teju slīkst bēgļu straumēs, un nolēma vairs neievērot tā saukto Dublinas konvenciju. Tā palaida vaļā grožus, ļaujot patvēruma meklētājiem doties uz pārējām ES valstīm. Milzu cilvēku bars nonāca Balkānos, tad caur Serbiju tas tika līdz Ungārijai. Arī šī valsts nespēja viņus visus uzņemt un atvēra robežas izejai uz nākamajām valstīm. L. Čigāne norāda, ka ES valstis patlaban atrodas zem milzīga spiediena. Viņa neatbalsta uzspiesto kvotu sistēmu, tomēr saka, ka ir jābūt brīvprātīgai patvēruma meklētāju sadalei, lai atvieglotu situāciju Grieķijai, Itālijai un Ungārijai. «Cilvēki vienmēr bēg no kara. Turcijā jau ir trīs miljoni sīriešu, Libānā, kurā ir pieci miljonu iedzīvotāju, sīriešu skaits veido 1,5 miljonus,» skaidro deputāte.
Izkustēties no nulles
L. Čigāne uzsver, ka Eiropas Savienībai patlaban ir vitāli svarīgi izkustēties no nulles punkta: «Patlaban valstis nepiekrīt tam uzstādījumam, ko grib uzspiest EK. Notiek nepārtrauktas iekšlietu ministru tikšanās, lēmums par sadali tiek bloķēts. Tiek runāts, ka nekāda Šengenas ārējā robeža vairs nepastāv. Tas, kas notiek, patiešām ir traģēdija Eiropas Savienībai,» nopūšas parlamentāriete, uzsverot, ka vienošanās ir ārkārtīgi nepieciešama. ES dalībvalstīm ir jāuzņem kvotu ietvaros noteiktais bēgļu skaits, tas ļautu atsākt Šengenas robežas normālu darbību un neļautu Eiropā ienākt jebkuram, kas vēlas baudīt labāku dzīvi.
«Patlaban pa ES klīst ļoti liels daudzums neidentificētu cilvēku. Situācija ir dramatiska. Jo ilgāk ES valstis nespēs panākt, ka katrai valstij ir jāuzņem konkrēts bēgļu skaits, jo ilgāk šis haoss turpināsies,» prognozē L. Čigāne, atgādinot, ka arī Ukrainā notiek karadarbība, bet bēgļu jautājums ir pilnībā nomācis vēl pirms pāris mēnešiem tik aktuālo tematu.
Zīlēt mākoņos
Pašlaik jau ir skaidrs, ka arī Latvijai papildus iepriekš noteiktajiem 250 bēgļiem, būs jāuzņem vēl 526. Uz jautājumu, vai var uzticēties, ka šis ir beidzamais skaitlis, L. Čigāne gan nespēja konkrēti atbildēt. Arī premjerministre Laimdonta Straujuma (Vienotība) sarunā ar žurnālistiem pārāk konkrēta nebija, norādot, ka bēgļu uzņemšana Latvijai ir brīvprātīga un mēs neizvairāmies no solidaritātes, taču par skaitļiem pagaidām netiekot runāts.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) sarunā ar Dienu atklāj, ka Latvija labprātīgi ir piekritusi uzņemt 250 bēgļus, tagad dienaskārtībā būšot diskusijas par papildu 526. Svarīgs ir arī finansiālais aspekts. Iekšlietu ministrija vien vidēji vienam bēglim tērē tūkstoš eiro. Nauda vajadzīga, lai identificētu, kurš vispār atbilst bēgļa statusam, tāpāt arī jānodrošina viņu dzīvošana. Pārējām ministrijām, kas iesaistās bēgļu jautājumā, finansiālie aprēķini vēl nav gatavi.
Arī ekspertu viedokļos pagaidām nav nekādas vienprātības. Starptautiskās Migrācijas organizācijas biroja vadītājs Ilmārs Mežs Dienai uzsver, ka haoss ir nevis ES struktūrā, bet gan tajās valstīs no kurienes cilvēki ierodas. Viņš prognozē, ka ES bēgļu problēma nebeigsies, tieši pretēji - eskalēsies vēl vairāk. Tomēr Latvija savas nabadzības dēļ var justies pasargāta. «Kamēr Latvija būs starp nabadzīgākajām valstīm, tikmēr migrācijas plūsmas ies mums apkārt vai, sliktākajā gadījumā, cauri Latvijai. Arī tie simti, ko mēs uzņemsim, diez vai paliks uz dzīvi šeit, protams, ar nedaudziem izņēmumiem,» uzskata I. Mežs.
Savukārt politologs Kārlis Daukšts aģentūrai LETA norādījis, ka Latvijas politiķu izteikumi un diskusijas par bēgļu uzņemšanu līdz šim bijuši populistiski. Viņaprāt, šādai retorikai vietējā līmenī var būt nopietnas sekas - tas vairos gan ksenofobiju, gan šķels sabiedrību. Turklāt ir zināms, ka Latvija nevar izvairīties no bēgļu uzņemšanas, jo tas jau ir izlemts.