Trīs gadus ieņemot Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes augsta līmeņa tikšanās goda līdzpriekšsēdētāja amatu, esmu bijis gandarīts par aktīvo dialogu, kas ir risinājies starp ārvalstu investoriem un Latvijas valdību. Tas bijis atklātāks nekā daudzās citās valstīs, un sarunu dalībnieki vairākkārt pauduši pārliecību, ka biznesa, valdības un izglītības iestāžu cieša sadarbība ir svarīgs pamats ekonomiskās izaugsmes veicināšanai. Nav šaubu par valdības labo gribu panākt Latvijas ekonomikas attīstību un saglabāt valsts pievilcību starptautisko uzņēmumu acīs.
Šobrīd Latvijas ekonomika ir atgriezusies uz izaugsmes ceļa un ir panākta Latvijas kredītreitinga palielināšanās, kas ir kopējais valsts maksātspējas novērtējums. Ir izveidota Lielo un stratēģisko investīciju projektu koordinēšanas padome un ieviesta investīciju piesaistes metodoloģija nozīmīgu investīciju projektu īstenošanai. Ir sperti būtiski soļi attiecībā uz neatkarīgas konkurētspējas analīzes institūcijas izveidi. Izstrādāts rīcības plāns uzņēmējdarbības uzlabošanai, izvirzot par mērķi panākt augstāku vērtējumu Pasaules Bankas uzņēmējdarbības vides reitingā Doing Business; to varētu nostiprināt, pievienojot arī Pasaules ekonomikas foruma piešķirto globālās konkurētspējas indeksu Global Competitiveness Index, kas 2010.-2011. gadā ierindoja Latviju 70. vietā 139 valstu starpā.
Neskatoties uz panākumiem, joprojām pastāv problēmas, kuras nav izdevies atrisināt vairākus gadus: ēnu ekonomikas apjoms, necaurspīdīga un nelīdzsvarota publisko iepirkumu prakse, valsts sektora duālā loma, atsevišķos sektoros vienlaikus pārvaldot infrastruktūru un piedaloties pakalpojumu sniegšanā. Šo problēmu atrisināšana un efektīvi organizēta valsts sektora darbība ar skaidriem valsts un privātā sektora sadarbības principiem ir neatliekami pasākumi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un radītu gan pašmāju, gan ārvalstu uzņēmējiem pozitīvu motivāciju valstī spēkā esošā normatīvā regulējuma ievērošanai.
Pievienošanos eirozonai līdz 2014. gada sākumam ārvalstu investori atbalsta kā mērķi, kas ietver sevī pozitīvā attīstībā vērstus soļus. Eiro esamība pati par sevi nav nekāds brīnumlīdzeklis pret ekonomiskajiem satricinājumiem un neprasmīgu valsts finanšu pārvaldību, bet eiro ieviešanas iespēja apliecinātu, ka ir sasniegti konkrēti standarti attiecībā uz ekonomikas kvalitāti, efektivitāti un ilgtspējību. Pievienošanās eirozonai nodrošinātu plašāku konkurētspējas priekšrocību klāsta pieejamību, piemēram, zemākas valsts parāda pagarinājuma un budžeta deficīta finansējuma likmes un zemākas finansējuma un kapitāla izmaksas privātajā sektorā. Savukārt ekonomikas kvalitātes nodrošināšanai ir nepieciešams ieviest skaidri saprotamu un konsekventu ilgtermiņa nodokļu stratēģiju un nodokļu politiku, lai veicinātu nodokļu sistēmas stabilitāti un paredzamību. Pasaules ekonomikas foruma globālās konkurētspējas indekss uzrāda, ka nodokļu likumdošana ir pirmais, bet nodokļu likmes - ceturtais problēmfaktors uzņēmējdarbības veikšanai Latvijā. Ir jāuzlabo ekonomiskie stimuli, samazinot nodokļu slogu darbaspēkam, strikti īstenojot tiesību aktus un nodokļu administrēšanu. Pirms izmaiņu veikšanas tiesību aktos rūpīgi jāizvērtē, kā šīs izmaiņas ietekmēs dažādas nozares un kādu ietekmi tās atstās uz konkurences veicināšanu. Tie ir soļi, ko jāsāk spert nekavējoties.
Sarūkošs darbaspēka piedāvājums Latvijā, ko izraisa prasmju zudums, demogrāfiskā novecošanās, zems dzimstības līmenis un emigrācija mazina iespējas piesaistīt investorus ilgtspējīgu un labi apmaksātu darba vietu izveidei. Pastāvot administratīvajām vienībām ar finansiāli sadrumstalotām un nelielām teritorijām, kuras noplicina pieaugošā emigrācija, veidojas apburtais loks ar finansiāli arvien vājākiem reģioniem, pakāpeniski vājinot arī tos reģionālos centrus, kuri patlaban ir salīdzinoši spēcīgi. Izaugsmes ilgtspējībai cilvēkresursi, naudas resursi, kā arī administratīvās spējas būtu jākoncentrē ap krietni mazāku saimniecisko centru skaitu. Tāpēc ir svarīgi turpināt administratīvo reformu, piesaistot reģioniem finansiālos un cilvēkresursus; jāoptimizē arodizglītības un augstākās izglītības sistēma, samazinot infrastruktūras vienību skaitu un uzlabojot kvalitāti jomās, kurās finanšu mehānismi veicina inovācijas. Sociālā atbalsta sistēmai ir jābūt saistītai ar ienākumu apmēru un jāmotivē atrast darbu.
Vienlaikus ar sasāpējušo problēmu risināšanu ir būtiski turpināt veidot nopietnu ilgtermiņa valsts attīstības stratēģiju, kurā būtu noteikts, kuros virzienos valsts plāno attīstīties, tam pieskaņojot arī nodokļu politiku un citus valsts rīcībā esošos ekonomikas politikas instrumentus. To darot, ir svarīgi pārmainīt skatpunktu - atkāpties no reaģēšanas uz problēmām, šķēršļiem vai neizdošanos un fokusēties uz liela mēroga ilgtermiņa mērķiem, meklējot veidus, kā tos sasniegt, un izvirzot konkrētus, secīgus uzdevumus. Skaidra nākotnes vīzija, konstruktīva attīstība un ilgtspējīga izaugsme - šie jēdzieni nav saukļi, bet ļoti svarīga Latvijas aktualitāte. Tikai tāda valsts, kas apzinās sevi kā globāla atvērta tirgus dalībnieci, kas izvirza sev ambiciozus uzdevumus un plāno mērķtiecīgas darbības tautsaimniecības nostiprināšanā un attīstīšanā, spēj nodrošināt tās pilsoņu labklājību un spēju konkurēt starptautiski. Mums nepieciešams domāt par nākamajiem mērķiem, vizualizēt kaut ko lielāku par ikdienišķo, būt ambicioziem un raudzīties ilgtermiņā. Tas nebūt nenozīmē iegrimt tukšā sapņošanā. Gluži otrādi, tas nozīmē nospraust konkrētus, skaidri definētus soļus, kas sperami, paredzēt tiem nepieciešamos resursus un galvenais - īstenot mērķus dzīvē.