Pašlaik ir reģistrēti un tirdzniecībā pieejami ap 6000 uztura bagātinātājiem. Katru gadu no jauna PVD tiek reģistrēti aptuveni 500 jaunu uztura bagātinātāju.
Jānorāda, ka ar šās jomas likumisko regulējumu viss ir vairāk vai mazāk kārtībā, tas atbilst Eiropas Savienības (ES) prasībām. Problēmas ir ar PVD ierobežoto kapacitāti veikt pārbaudes un pienācīgi uzraudzīt tirgu, ko izmanto negodprātīgi uzņēmēji. Vislielākie pārkāpumi vērojami uztura bagātinātāju tirdzniecībā internetā, kur, kā atzīst gan PVD, gan uzņēmēji, bieži tiek tirgoti visai diskutablas kvalitātes uztura bagātinātāji, kas labākajā gadījumā ir pilnībā neefektīvi, bet sliktākajā - pat draud ar riskiem lietotāja veselībai. Vēl viena problēma saistīta ar to, ka nereti uzņēmēji reģistrē uztura bagātinātāju ar kādiem konkrētiem rādītājiem, taču tirgo kaut ko pilnīgi citu, kur aktīvo vielu sastāvs un koncentrācija ļoti atšķiras no tā, kas uzrādīts, reģistrējot konkrēto uztura bagātinātāju.
Interneta izaicinājums
Lai situāciju šajā tirgū mainītu, valdībā izskatīts Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums par nepieciešamo finansējumu uztura bagātinātāju uzraudzības un kontroles, kā arī sabiedrības izglītošanas jomā. PVD un Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) uztura bagātinātāju uzraudzības un kontroles, kā arī sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošanai 2017. gadā papildus būs nepieciešami 338 660 eiro, bet 2018. un 2019. gadā - 210 660 eiro ik gadu.
T. Marčenkova skaidro, ka finansējums pirmām kārtām tiks izmantots jaunas uztura bagātinātāju datubāzes izveidei, jo esošā ir novecojusi. Tāpat līdzekļi tiks atvēlēti laboratoriskajiem izmeklējumiem, kā arī PVD inspektoru virsstundu darba apmaksai. Jānorāda, ka 6000 preparātu lielo tirgu uzrauga tikai 140 inspektori. «Pērn mēs laboratoriski pārbaudījām 20 uztura bagātinātājus, un 14 paraugos tika konstatētas neatbilstības - aktīvo vielu koncentrācija vai nu pārsniedza pieļaujamo normu, vai bija daudz mazāka, nekā norādīts uz iepakojuma. Daudz ir problēmu arī ar marķējumu. Proti, uztura bagātinātājiem norādītas neatbilstošas īpašības, norādot, ka tie ir ārstnieciski,» stāsta T. Marčenkova un uzsver, ka uztura bagātinātāji nav zāles un neārstē.
Laboratoriskie izmeklējumi būtu jāveic, gan reģistrējot uztura bagātinātāju, gan uz Latvijas robežas, pārbaudot importētos preparātus, gan arī iekšzemē, proti, mazumtirdzniecības tīklos. Taču līdzekļu trūkuma dēļ, norāda T. Marčenkova, laboratoriskie izmeklējumi netiek veikti tik daudz, cik tas būtu nepieciešams pilnvērtīgai tirgus uzraudzībai. «Mums ir ap 37 vietējiem ražotājiem. Attiecībā uz to sagatavotajiem uztura bagātinātājiem pārkāpumi pārsvarā ir ar marķējumu un reklāmu, nevis ar neatbilstošu šo preparātu sastāvu. Lielākās problēmas saistībā ar neatbilstošu sastāvu ir tieši ar importētajiem uztura bagātinātājiem, kā arī saistībā ar uztura bagātinātāju tirdzniecību internetā. Attiecībā uz mājaslapām, kuru domēns reģistrēts ārzemēs, īpaši ārpus ES, mēs esam bezspēcīgi. Šīs mājaslapas mēs slēgt nevaram,» uzsver T. Marčenkova. Tam piekrīt arī PTAC pārstāve Sanita Gertmane, kas norāda, ka Latvijā pieejamās uztura bagātinātāju interneta tirdzniecības vietnes, ja tās nav reģistrētas Latvijā, aizvērt vai nobloķēt nav iespējams. T. Marčenkova ieskicē vēl vienu problēmu - vairāki ražotāji izmanto importētas izejvielas, taču neveic šo izejvielu pārbaudi pietiekami bieži.
Maz investē pētījumos
To, ka godīgi pašmāju ražotāji nereti sastopas ar negodīgu konkurenci, Dienai savulaik uzsvēra arī farmācijas uzņēmuma Silvanols valdes priekšsēdētājs Artjoms Borcovs. Par šajā tirgū pastāvošu negodīgo konkurenci stāsta arī uzņēmuma Silvexpo valdes loceklis Uģis Klētnieks: «Uztura bagātinātāju ražošana, ja tiek balstīta uz klīniskajiem pētījumiem, ir dārgs un sarežģīts process. Ne visi ražotāji ievēro labo praksi. Ir gadījumi, kad iepērk izejvielas no Ķīnas, sasmalcina, ieber kapsulā un pārdod kā nezin kādu brīnumlīdzekli. Šāda preparāta pašizmaksa ir ap vienu eiro, aptiekā to tirgo par desmit eiro. Mūsu uztura bagātinātāju pašizmaksa ir ap septiņiem eiro, un aptiekās to tirgo par 18 eiro. Tā ka mēs esam cenu ziņā zaudētāji, jo mūsu preparāti ir dārgāki. Šāda situācija traucē nopietniem un godīgiem ražotājiem attīstīties.» U. Klētnieks min, ka nereti jāsastopas ar klaju krāpniecību, kad aktīvā viela preparātā tiek aizvietota ar tās ekstraktu, kas nozīmē, ka tās koncentrācija uztura bagātinātājā ir niecīga. Tāpat nereti dabas vielas tiek aizstātas ar ķīmiskajām vielām.
Arī Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūta valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Babarikins teic, ka problēma tā, ka uzņēmēji uztura bagātinātāju ražošanā nepietiekami izmanto klīniskos pētījumus un neveic tajos investīcijas. Viņš arī uzsver, ka «internetā tiek tirgoti tādi brīnumi, ka mati ceļas stāvus».
Sarežģījumi visā ES
Savukārt uzņēmuma Lotos Pharma valdes priekšsēdētājs Kaspars Ivanovs atšķirībā no nozares kolēģiem norāda, ka, viņaprāt, uztura bagātinātāju tirgū liela nesakārtotība nevalda un regulējums ir ļoti stingrs un pilnībā atbilstošs. Taujāts, vai regulējums netiek pārkāpts, K. Ivanovs teic, ka var runāt par atsevišķiem gadījumiem, taču tā jau ir PVD kompetence šādus gadījumus novērst un vainīgos sodīt. Viņš arī piebilst, ka neizjūt to, ka tirgū būtu negodīga konkurence.
Savukārt to, ka problēmas uztura bagātinātāju jomā ir visā ES, apliecina ZM norādītais: «Eiropas Komisijas Pārtikas un veterinārā iestāde par vairākās dalībvalstīs veiktajām kontrolēm no 2013. līdz 2014. gadam uztura bagātinātāju jomā secinājusi, ka palielinās ES Ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā iesniegto paziņojumu skaits par tādiem uztura bagātinātājiem, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām.» 2014. gadā bija 208 šādi paziņojumi. Izplatītākie pārkāpumi ir neatļauto farmaceitisko vielu pievienošana, neatbilstoši augi un augu daļas, kas var radīt kaitējumu patērētāja veselībai, pārsniegts pieļaujamais smago metālu daudzums, kā arī uztura bagātinātāju apstarošana ar jonizēto starojumu.