No mežiem pie kravām
Savulaik Edgars pēc Rīgas 1. vidusskolas absolvēšanas nolēmis studēt Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (šobrīd LLU) meža inženiera specialitātē, jo padevās matemātika, fizika, rasēšana. Pēc studijām uzaicināts strādāt uzņēmumā Lameko International, kur nodarbojās ar kokmateriālu, zāģmateriālu un mēbeļu eksportu un importu. Kad uzņēmumam radās nepieciešamība arī pēc cilvēka, kurš noformē kravu pavaddokumentus sūtīšanai pāri robežām, piekritis to darīt. «Tas iepatikās un kļuva par manu pamatdarbu. Pēc 10 gadiem, kad mainījās situācija uz ES robežām, sāku strādāt transporta kompānijā, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem, tā pamazām kļuvu par muitošanas speciālistu,» Edgars stāsta.
Nepieciešamās zināšanas viņš apguvis RTU Muitas un transporta fakultātē, muitas deklarēšanas speciālajos kursos. Kā pats saka, lai izprastu jaunākos ekonomiskos procesus un sekotu līdzi laikam, vēlāk RTU studējis arī uzņēmējdarbību un vadību. «Ātri saprast, vai dokumentos skaitļi sakrīt, vai ir visas nepieciešamās licences, vai pavaddokumenti reāli atbilst kravai, kaut ko nepalaist garām - to visu var apgūt tikai praksē, kad jau iegūta zināma pieredze,» Edgars teic. Tā kā muitas likumdošana regulāri mainās, jārēķinās, ka visu laiku jāseko līdzi jaunākajai informācijai, jāapmeklē kursi un semināri. Par jaunumiem šīs jomas profesionāļus informē Latvijas Muitas pārvalde un Valsts ieņēmumu dienests.
Diennakts pie telefona
Muitas speciālisti darba dienu visbiežāk nevar saplānot pa stundām, jo viņi ir atkarīgi no automašīnu, kuģu un vilcienu satiksmes, tāpat var notikt transporta un kravu aizkavēšanās uz robežas. Tāpēc nokļūt mājās precīzi pēc pulksten 17 var reti, Edgars stāsta. «Mani šajā profesijā piesaista tas, ka darbs nav vienmuļš, tas ir pat ļoti dinamisks, katru dienu ir kas jauns. Bet lielākais mīnuss - nevari paredzēt, cik ilgi ievilksies darba diena,» viņš teic. Tālrunis muitas speciālistam ir ieslēgts visu diennakti, jo mēdz būt kravas, kas jānoformē ļoti steidzami.
Galvenais Edgara darbarīks ir dators, jo informācijas apmaiņa ar muitas iestādēm notiek elektroniski. Daļu no procedūrām muitas brokerim ir tiesības veikt patstāvīgi - iesniegt deklarācijas, reģistrēt un noformēt dokumentus -, bet daļai procedūru šādas atļaujas nav, un tad ar kravas pavaddokumentiem jābrauc tās veikt uz muitas punktiem. Viens no Edgara uzdevumiem ir arī pārliecināties, vai nav bojāta kravai esošā plomba.
Triju krāsu ceļi
Uzņēmumā Jaunzeltiņi Edgars veic kravu ekspedīcijas deklarēšanu un muitošanu. Tas nozīmē, ka viņa pārziņā ir muitas procedūras eksporta, importa un tranzīta kravām, pavaddokumentu sagatavošana un apstrādāšana pārvadājumiem ar jūras, auto un dzelzceļa transportu.
Jautāts, vai darbā nav bijuši arī kādi neparedzēti atgadījumi, Edgars nenoliedz, ka ar kravu bijušas problēmas, kuras nācies risināt ar muitniekiem uz robežas. Viņš skaidro, ka muitas deklarācijām, ko iesniedz elektroniski, ir zaļais, sarkanais un dzeltenais ceļš. Ja ir zaļais ceļš, tad viss kārtībā, ja dzeltenais - būs dokumentu pārbaude, ja sarkanais - jāveic kravas fiziskā kontrole. «Noformējot kravu dokumentus, ekspeditoriem viss var atgadīties, bet nekas liels un nopietns tomēr nav bijis,» noteic Edgars un drošībai trīs reizes piesit pie rakstāmgalda. Vissarežģītākās esot importa kravu procedūras, kuras saistītas ar nodokļiem. Kad krava ienāk Latvijā, ir virkne nosacījumu, kam jāseko īpaši rūpīgi, piemēram, lai atbilstu tarifu likmes un kodi, atmuitojot konkrēto preci no dažādām valstīm. Jāseko arī, vai precei vēl ir derīgs sertifikāts un piemērojama nodokļu atlaide u. tml.
Darbs prasa lielu koncentrēšanos un vērību, dažkārt jāstrādā arī brīvdienās. Jautāts, vai pēc darba izdodas uzreiz atslēgties no skaitļiem un dokumentiem, Edgars saka - ja visa diena pavadīta saspringumā un bijis jāpaspēj nokļūt vairākās vietās, tad esot visai pagrūti. «Atgūt līdzsvaru vislabāk palīdz sports. Ziemā slēpoju, vasarā braucu ar velosipēdu un ūdensslēpēm. Domas no darba aizvirzīt palīdz arī līdzi jušana mūsu hokeja komandai.»