Sociālā prakse skolā iet roku rokā ar karjeras izglītību. Skolas projektu nedēļas laikā 9.-10. klases skolēni dodas iepazīt vietējos Brocēnu apkaimes uzņēmumus - kur vien cilvēki ir gatavi jauniešiem pastāstīt par savu darbu. «Savukārt 12. klasē tu jau savu profesionālo izvēli esi daudzmaz izdarījis, bet galīgajam lēmumam tā vēl jāizmēģina. Tas tad arī notiek sociālajā praksē,» saka G. Sīle un piebilst, ka 11. klases skolēniem gan šīs sērijas aktivitātes projektu nedēļas laikā izpaliek, jo visu enerģiju paņem lielo zinātniskās pētniecības darbu izstrādāšana.
Ar katru 12. klases skolēnu vispirms notiek pamatīga individuāla saruna par to profesiju, kuru viņš izvēlējies un kāpēc, stāsta G. Sīle. Pēc tam skolēns pats sazinās ar kādu uzņēmumu jebkur Latvijā, kurā gribētu šajā profesijā strādāt, un sarunā sev tajā prakses vietu. «Skola gan neapmaksā skolēna ceļa izdevumus, ja uzņēmums ir patālu no Brocēniem. Taču no savas puses rakstām apliecinājumu un informāciju darba devējiem, ka skolā šāda sociālās prakses nedēļa notiek un kāda ir tās būtība,» skaidro karjeras konsultante.
Tālāk skolēns izvēlētajā uzņēmumā uzturas 2-3 dienas, kuru laikā izmēģina savu noskatīto profesiju un tiek skaidrībā par tās priekšrocībām un mīnusiem, saturu, darba vidi utt. Skolēnam jāaizpilda īpaši izstrādāta anketa, savukārt viņa prakses vadītājs dod rakstisku atzinumu, kāda ir skolēna attieksme pret konkrēto darbu un cik viņš ir vai nav piemērots šai profesijai, kādas prasmes vēl jāapgūst utt.
Visbeidzot katrs skolēns par uzzināto veido prezentāciju, ko liek priekšā klasesbiedriem un citiem vidusskolas klašu skolēniem. «Turklāt skolēnam beigās jānonāk pie konkrēta secinājuma - jā, man šī profesija der un es to izvēlos. Vai - nē, sapratu, ka tā man neder un jāmeklē kas cits,» saka G. Sīle un teic, ka arī tas, ja skolēns sapratis, ka iepriekš izvēlētā nodarbošanās pēc izmēģināšanas viņu vairs nesaista, ir vērtīgi un nāk par labu. Labu pieredzi skolēns gūst arī tad, ja šīs prakses laikā bijusi iespēja iziet kādus kursus.
Profesiju spektrs, ko skolēni vēlas izmēģināt, ir visai plašs un atkarīgs no katras konkrētās klases - vai tajā vairāk humanitāri vai eksakti noskaņotu jauniešu. G. Sīle no skolēnu izmēģinātajām profesijām pat izveidojusi atsevišķu prāvu profesiju aprakstu katalogu. Viņa uzsver, ka sociālā prakse līdzinās Ēnu dienai, tomēr ir stipri personiskāks pasākums. Arī uzņēmumi ir atsaucīgi, jo šādi praktikanti tomēr nav masveida uzbrukums kā Ēnu dienā. Arī tas, ko skolēns praksē reāli dara - tikai novēro vai arī veic kādus praktiskus uzdevumus -, atkarīgs no darba devēja. Skola pēc prakses uzņēmumiem nosūta pateicību par atsaucību, savukārt skolēni saņem sertifikātu par to, ka ir tuvāk iepazinuši konkrēto profesiju.
G. Sīle stāsta, ka ar sociālās prakses mērķiem šogad sasaukusies arī Nakts skolā - pasākums, kas diennakts tumšajā laikā skolā notiek ik gadu un katrreiz ir veltīts savai tēmai. Šogad tēma bijusi Karjera, un uz skolu ciemos pastāstīt par savu dzīvesveidu uzaicināts vietējais pašvaldības šoferis, kam ir arī sava zemnieku saimniecība. «Vēlamies, lai skolēni saprot, ko dzīvē nozīmē strādāt, ko nozīmē tas, vai tev ir vai nav izglītības, utt.,» G. Sīle saka.