Latvijas vēstniecībā Krievijā viss esot mierīgi, Krievijas mediji interesi neesot izrādījuši - arī konkrēta rīcības plāna, skaidrojot referenduma rezultātus, vēl nav, taču, iespējams, vēl sekos kādas vadlīnijas no Ārlietu ministrijas (ĀM). Eiropā par šo referendumu nerunā.
Latvijā gaidāmo referendumu Briselē kā problēmu neuztver, lielākā daļa par to pat nav dzirdējuši, saka eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes padomnieks Pēteris Viņķelis. Tomēr, lai skaidrotu Latvijas pozīciju, lielākā Eiropas Parlamenta (EP) politiskā spēka - Tautas partijas (TP) - grupā, kur darbojas arī Latvijas eiroparlamentārieši Krišjānis Kariņš, S. Kalniete un Inese Vaidere, 15. februārī Strasbūrā paredzēts pasākums Kāpēc latviešu valodai ir jābūt vienīgajai valodai Latvijā. Pasākumā piedalīsies arī TP grupas prezidents Jozefs Douls un līdzšinējais EP priekšsēdētājs Ježijs Buzeks. «Ceram, ka viņi atbalstīs domu, ka latviešu valodai jābūt vienīgajai valsts valodai,» saka P. Viņķelis. Viņš arī norāda - vadlīnijas, kā rīkoties, eiroparlamentāriešiem neviens nav devis.
«Esam devuši skaidrojošos materiālus vēstniecībām, kā arī vadlīnijas, kas ir tie elementi, kas jāizmanto, publiskajā telpā runājot par referendumu,» saka Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis. Diplomātiskajiem pārstāvjiem ieteikts «intereses gadījumā informēt par Latvijas nostāju, izmantojot informāciju par valsts valodas jautājumiem, mazākumtautību izglītības reformas pozitīvajiem rezultātiem, kā arī valsts finansiālo atbalstu skolām astoņās mazākumtautību valodās,» informē ĀM Preses centrs.
Latvijas vēstnieks Krievijā Edgars Skuja stāsta, ka papildu pasākumi nav paredzēti, tāpat kā citas reizes vēstniecībā strādās iecirknis, izveidota komisija, ko vada vēstniecības padomnieks Ilmārs Heniņš, visa informācija, kas saņemta no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK), ir vēstniecības mājaslapā. Vēl nav apspriests, kā tiks komunicēti referenduma rezultāti - vēstnieks pieļauj, ka vēl saņems kādas vadlīnijas no ĀM. E. Skuja arī stāsta, ka esot atvērts Krievijas medijiem jebkurā brīdī, taču līdz šim interesi neviens nav izrādījis, kā būs pēc referenduma, prognozēt nav iespējams.
«Aktivitāte varētu būt pat lielāka, nekā bija referendumā par Saeimas atlaišanu [atnāca 689 988 balsstiesīgie pilsoņi jeb 44,73%],» spriež Providus pētniece Iveta Kažoka, viņa uzskata, ka tas būs atkarīgs no pēdējās nedēļas pavērsieniem aģitācijas kampaņā. «Jo skaļāka un agresīvāka būs kāda no pusēm, jo vairāk referendumā balsos ne tikai šī viedokļa pārstāvji, bet arī nokaitinātie pretējā viedokļa pārstāvji,» prognozē I. Kažoka. Arī Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš ir pārliecināts, ka aktivitāte būs augsta, ņemot vērā politisko spēku aktivitātes.
Piesardzīgāks savās prognozēs ir CVK vadītājs Arnis Cimdars, kurš norāda, ka daudz kas ir atkarīgs no vēlētāju uzrunāšanas intensitātes tuvākajās dienās. Viņš gan pieļauj, ka referendumu varētu apmeklēt visi balsstiesīgie - komisija tam esot gatava. Politologs Jānis Kapustāns pieļauj, ka aktīvākie būs pensionāri un jaunieši, pasīvākā grupa varētu būt vidējā paaudze, kas vairāk nomākti ar ekonomiskajām grūtībām. Taču, lai arī salīdzinoši vēlētāju aktivitāte varētu būt samērā augsta, ļoti augsta tā nebūs, jo vēlētāju skaits ar katrām vēlēšanām tomēr samazinās (59,49% 11. Saeimas vēlēšanās), turklāt šāda tendence ir ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā kopumā.