Gan šiem, gan citiem atbalsta pasākumiem kopā nākamgad plānoti papildu 14 miljoni latu. Vienošanās protokolā paredzēts, ka no nākamā gada 1. janvāra no pašreizējiem 50 latiem uz 100 latiem paaugstinās minimālo bērna kopšanas pabalsta apmēru sociāli neapdrošinātām personām no bērna dzimšanas līdz gada vecumam. Tāpat arī no nākamā gada sākuma plānots līdz 100 latiem celt vecāku pabalsta minimālo apmēru (sociāli apdrošinātajiem) laikā no bērna dzimšanas līdz gada vecumam, maksājot starpību no valsts pamatbudžeta. Iecerēts ar 1. janvāri no pašreizējiem 30 latiem uz 100 latiem paaugstināt bērna kopšanas pabalsta apmēru bērniem vecumā no gada līdz pusotram. Vismaz līdz nākamā gada beigām paredzēts saglabāt pašreizējo bērna kopšanas pabalsta apmēru - 30 latu - bērniem no pusotra līdz divu gadu vecumam. Iecerēts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu no nākamā gada palielināt par desmit latiem, kā arī plānoti nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi daudzbērnu ģimenēm, tiesa, to apmērs vēl tiks precizēts.
Protokolā arī paredzēts valsts atbalsts pirmsskolas izglītības iestāžu rindu likvidēšanai - vecākiem, kuru bērniem vecumā no pusotra gada līdz obligātās pirmsskolas izglītības sākšanai nav pieejams bērnudārza pakalpojums, būs iespējas saņemt mērķa maksājumu līdz 100 latiem mēnesī līdz brīdim, kad pašvaldība spēj nodrošināt pakalpojumu, bet ne ilgāk kā trīs gadus. Tā kā vēl jāprecizē normatīvais regulējums, atbalsta programmu iecerēts sākt ne vēlāk kā nākamā gada 1. septembrī, rakstīts vienošanās protokolā.
«Tas, protams, ir samērīgais maksimums vai minimums, kas šobrīd panākts,» par vienošanās protokolu sanāksmē teica I. Mežs. Viņš īpaši vēlētos mudināt sabiedrību mobilizēties saistībā ar bērnudārzu rindu jautājuma risināšanu - nepieciešams, lai vecāki savas tiesības pieprasītu un nekautrētos, jo īpaši priekšvēlēšanu periodā, prasīt no pašvaldībām minimālo bērnudārzu nodrošinājumu. «Kad jaunie topošie vecāki būs pārliecināti, ka tiešām bērnudārzu rindas lielos vilcienos ir likvidētas, (..) varam sagaidīt, ka dzimstība beidzot izies no nulles punkta,» sacīja I. Mežs. Pēdējos trīs gadus dzimstība Latvijā turpina kristies, šobrīd sasniedzot 1,1 bērnu uz sievieti reproduktīvā vecumā.
Saeimas deputāts Imants Parādnieks (Vl-TB/LNNK) kā svarīgākos panāktos sasniegumus izceļ minimālās māmiņalgas jeb bērnu kopšanas pabalsta paaugstināšanu, vecāku pabalsta palielināšanu līdz 100 latiem un mērķmaksājumu vecākiem, kuru bērni nav saņēmuši vietu pašvaldības bērnudārzā. Jautāts, cik lielā mērā panāktas iepriekš izteiktās Nacionālās apvienības (NA) prasības demogrāfijas jomā, I. Parādnieks sacīja: «Praktiski viss ir iestrādāts.» NA iepriekš brīdināja, ka varētu neatbalstīt budžeta pieņemšanu otrajā lasījumā, ja netiks pieņemti apvienības ierosinājumi demogrāfijas jomā. Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) Dienai norādīja, ka priecājas, ka beidzot vienošanās panākta, un atzina, ka jūtas gandarīta, ka kolēģi izprot to, ka svarīgāk ir ģimenēm nodrošināt būtiskus pakalpojumus, nevis tikai nolikt priekšā nelielu pabalsta summu. Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) savukārt teica, ka, pateicoties izaugsmei, bija iespējams atrast arī demogrāfijas programmām papildu līdzekļu.