Jesaja Berlins dzimis tirgotāju ģimenē, kas XX gadsimta pirmajā desmitgadē mitinājās Alberta ielā. Pirmā pasaules kara laikā ģimene evakuējās uz Pēterburgu, 1920.gadā izmantoja tiesības atgriezties Latvijā, bet pēc nepilna gada Berlini jau apmetās uz pastāvīgu dzīvi Londonā. Kaut Rīgas periods J.Berlina dzīvē bija īss, Latvijai ir tiesības lepoties ar «slaveno mūsu tautas dēlu», uzsver J.Berlina simtgades pasākumu goda patronese Vaira Vīķe-Freiberga. «Slavenākais rīdzinieks XX gadsimtā», kā formulējuši jubilejas projekta īstenotāji, līdz šim Latvijā gan ir salīdzinoši maz zināms, tādēļ jubilejas gatavotāji cer ne tikai godināt J.Berlina mantojumu, analizējot to akadēmiski, bet arī ar daudzveidīgu pasākumu palīdzību iezīmēt domātāju Latvijas kultūrvidē.
Jubilejas svinības sāksies 29.maijā ar izstādes atklāšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas Elizabetes ielas skatlogos. Izstādi veidojis kurators Aleksandrs Dībens, un tā stāstīs par XX gadsimta sākuma multikulturālo vidi. J.Berlins auga ebreju cionistu ģimenē, runāja krievu valodā, kaut māte esot runājusi arī latviski, viņu audzināja vācu guvernante - valodu un kultūru dažādība, kas XX gadsimta sākumā Rīgas pārtikušajās ģimenēs nebija nekas neparasts.
5.jūnijā plkst.15 kinoteātrī Rīga bezmaksas seanss - režisora Ginta Grūbes dokumentālās filmas Jesaja Berlins pirmizrāde. Tiks izrādītas arī J.Berlina intervijas - 1981.gada saruna ar Bernardu Levinu un 1992.gadā ierakstītā Maikla Ignatiefa intervija. Noslēdzot jubilejas nedēļu, 6.jūnijā LNB tiks atklāts Entonija Stounza veidotais J.Berlina krūšutēls. Jaunais bronzas lējums no tēlnieka pirmā, vēl domātāja dzīves laikā Volfsona koledžai Oksfordā darinātā atšķiršoties detaļās - 2009.gada variantam «noņemtas» brilles.
Akadēmiskās programmas ietvaros Rīgā viesosies un uzstāsies gan pazīstami domātāji, gan J.Berlina mantojuma glabāšanā iesaistītie. 1.jūnijā lekciju lasīs Timotijs Gārtons Ešs, Čarlzs Grānts 4.jūnijā vadīs diskusiju Nacionālisms ir demokrātijas draugs. Paralēli zinātniskajai konferencei Rīgā par liberālismu Austrumeiropā un postpadomju zonā diskutēs jaunie reģiona domātāji. Rīgā viesojas Henrijs Hārdijs, kurš gadu desmitiem kārto un izdod J.Berlina rakstus, arī J.Berlina audžudēls Pīters Halbans. Konferencei pieteiktās tēmas saistās gan ar J.Berlina dzīvi (Annas Ahmatovas muzeja pētījumu direktore Tatjana Pozdņakova, piemēram, lasīs referātu par izcilā filozofa un izcilās dzejnieces pretrunīgajām attiecībām), gan ebrejiem Rīgā - šodien un pagātnes perspektīvā. Tomēr lielākā daļa referentu pievērsīsies J.Berlina ideju izvērtējumam, tai skaitā jautājot - cik aktuālas tās ir šodien?