Ziemeļu šķērsojumam ir sava mājaslapa, kurā joprojām apgalvots, ka projekta plānotais būvniecības sākšanas laiks ir 2015.-2018. gads, bet būvniecības pabeigšanas termiņš - apmēram 2022. gads. Par to, ka līgums par projekta izstrādi šogad tomēr netiks slēgts, oficiālajā mājaslapā gan nav ne vārda.
Var nepaspēt
Oficiālais iemesls, kāpēc līgumu nolemts tomēr neslēgt, ir šaubas par to, vai līdz 31. decembrim var paveikt visus darbus, kuriem piesaistīts arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums. Piemēram, saskaņojuma saņemšanu no inženierkomunikāciju turētājiem un nekustamo īpašumu īpašniekiem var nepaspēt noteiktajā termiņā, tāpēc daļu no izdevumiem varētu uzskatīt par neattiecināmām izmaksām, ko nāktos apmaksāt no Rīgas pašvaldības budžeta. 3. un 4. posma projektēšanai bija plānots ņemt 2,8 miljonu eiro aizdevumu no Valsts kases vai cita aizdevēja. Taču to neprasīs, pirms nebūs gūts apstiprinājums ES finansējuma piesaistei.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) Dienai atzīst, ka iespēja iegūt Eiropas līdzfinansējumu ir parādījusies, jo ne visas ES dalībvalstis spējušas apgūt tām piešķirtos līdzekļus. Tomēr 3. un 4. kārtas projekts, kas attiecas uz Daugavas kreiso krastu, ir pārāk sarežģīts, lai to veiktu pusgadā. Turklāt 4. kārtai plānots iziet ārpus Rīgas pašvaldības robežām. «Mēģinājām startēt tur, kur citi nav spējuši, taču mēs būtu vainīgi, ja kaut kas neizdotos,» atzina A. Ameriks, uzsverot, ka līdzekļus projekta izstrādei var prasīt nākamajā sešu gadu periodā, kas sāksies nākamgad. Savukārt RD Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību vadītāja Lineta Mikša rakstiski sagatavotajā atbildē Dienai bija visai piesardzīga par iespējamo līdzekļu piesaisti nākotnē: «Tā kā finansējuma piesaistē ir iesaistīti daudzi mainīgi faktori, tad uz doto brīdi nebūtu korekti izteikt prognozes par iespējām projektam arī nākotnē piesaistīt ES līdzfinansējumu.» Viņa arī uzsver, ka 3. un 4. posma īstenošanas grafiku vēl precizēs, kaut kopējās Ziemeļu transporta koridora īstenošanas ieceres netikšot ietekmētas.
Bez stingras pārliecības
Toties pirmā posma jeb Brīvības ielas dubliera projektēšana noris pilnā sparā, un ir plānots, ka šā gada beigās būs gatavs tehniskais projekts. Kā ziņots jau iepriekš, šis posms savienos autoceļu A2 (Rīga-Sigulda) pie Berģiem un Gustava Zemgala gatvi, kas ietilpst Austrumu maģistrālē. No nākamā ES fondu plānošanas perioda līdzekļiem iecerēts finansēt arī sarežģītākās trases daļas - 2. posma - projektēšanu, kuras ietvaros beidzot būtu jāpasaka, vai trase Daugavu šķērsos pa augsto tiltu vai iegremdēto tuneli. Pieteikums Eiropas Komisijas Inovācijas un tīklu izpildaģentūrai ir nosūtīts, un šā gada noslēgumā būs zināma atbilde par ES līdzfinansējuma piešķiršanu vai nepiešķiršanu, pavēstīja L. Mikša. Rīgas dome jau februārī akceptēja līdzfinansējuma piešķiršanu 3,4 miljonu eiro apmērā no pašvaldības līdzekļiem 2. posma tehniskā projekta izstrādei.
Opozīcijā esošās Vienotības pārstāvis Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā Pēteris Viņķelis Dienai gan atzīst, ka par Ziemeļu šķērsojuma projektu joprojām pastāv šaubas, vai tas ir ekonomiski pamatots, ņemot vērā ekonomiskās un demogrāfiskās prognozes. Turklāt nav garantiju, vai izdosies piesaistīt ievērojamus ES fondu līdzekļus būvniecībai. Šīs šaubas, pēc P. Viņķeļa teiktā, ietekmē arī projekta virzību, jo pastāv risks iztērēt daudz naudas projekta sagatavošanā, bet pēc tam to nemaz nepabeigt. Deputāts arī nav pārliecināts, ka joprojām aktuāli ir projekta atbalstītāju iepriekš izteiktie saukļi, piemēram, par iespēju no Siguldas uz Jūrmalu aizbraukt 40 minūtēs. «Nebūt nav izsmeltas citas iespējas uzlabot iedzīvotāju mobilitāti,» piebilda P. Viņķelis.