Slapja mugura uzreiz
Uz distanču slēpēm uzkāpju pirmo reizi mūžā. Uzvaras parka slēpošanas bāzes vadītājs, slēpošanas treneris Jurģis Grants rosina iesākumā izmest kādu apli, lai saprastu, kas distanču slēpošana īsti ir. Viņš saka - ja cilvēks nav iepriekš slēpojis, viņam nevar būt nekādu jautājumu. Man pēc pirmā noslēpotā apļa radušies nevis jautājumi, bet drīzāk vairākas pilnīgi skaidras atziņas. Pirmkārt, distanču slēpošana nav tik vienkārša, kā no malas izskatās. Otrkārt, mugura ir slapja jau pēc pirmā apļa, tātad kaut kāds treniņš tas ir. Treškārt, pat tad, ja nekāda dižā sportošana neiznāk, slēpot vismaz ir jautri. Pēc noslēpotā apļa un godam pieveiktā mazā uzkalniņa dodos aprunāties ar pašu treneri.
«Vai tiešām stunda uz slēpem var aizstāt treniņu sporta zālē?» skeptiski jautāju trenerim, jo šaubos, vai manas slēpošanas prasmes spētu aizstāt svīšanu fitnesa zālē. Jurģis Grants pārliecināts, ka šāds treniņš ir pat labāks par sporta zāles apmeklējumu, jo slēpojot tiek iesaistīta lielākā daļa ķermeņa muskulatūras, tāpēc pat iesācēju steberēšana slēpošanas trasē spēj turēt līdzi fitnesa treniņam. J.Grants salīdzina - ar slēpošanu ir līdzīgi kā ar skriešanu - pat tad, ja tu skrien lēni, tu joprojām skrien. Tāpēc, pat ja slēpojot knapi kusties uz priekšu, tu tik un tā trenējies. Atšķiras vienīgi sportošanas intensitāte. Treneris min vēl pāris distanču slēpošanas priekšrocību - pat slēpojot nepareizi, cilvēks nekaitē savam organismam, jo tā jebkurā gadījumā ir kustība. Turklāt daudz labāku fizisko formu varot iegūt distanču trasē, nevis braukājot lejā no Latvijā tik iecienītajiem pauguriem, jo tur fiziskā slodze nav tik liela. «Latvijā tu nobrauc pa kalnu un pusstundu gaidi pacēlāju, lai atkal tiktu kalnā,» smej J.Grants, «taču distanču trasē tu kusties visu laiku.»
Interesējos, cik kaloriju es slēpojot varētu sadedzināt. Treneris norāda - ar mērķi tikt vaļā no liekajām rezervēm tomēr jāizvēlas trenažieri, aerobika. Slēpošana der visa organisma izkustināšanai, nostiprināšanai un muskuļu tonusa uzlabošanai. Turklāt tā ir daudz saudzējošāka nekā trenažieri.
Āķis lūpā
Stāstot trenerim, ka mans lielākais ieguvums, šķiet, ir prieks un labs garastāvoklis, viņš māj ar galvu. «Jā, tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daudzi kāpj uz slēpēm.» Treneris stāsta, ka ir daudz cilvēku, kas pēc darba aizbrauc ar slēpēm uz mežu un slēpojot bauda klusumu un dabu. Jāteic, pēc pirmās reizes uz slēpēm nevaru apgalvot, ka man būtu izdevies relaksēties un baudīt apkārtējo dabu, jo acis ir piesietas kājām. Neatlaidīgi skatos, lai kājas nesapinas. Tomēr, par spīti savam ne pārāk graciozajam pirmajam mēģinājumam slēpot, āķis lūpā man ir, nosolos sev, ka drīz nākšu atkal. Un ilgi nav jāgaida. Iedvesmota par dienā jaunatklāto nodarbi, vakarā esmu atkal klāt, šoreiz līdzi paņēmusi draudzeni.