Kā braukt, lai tas izmaksātu lētāk, mums rādīja un skaidroja taupīgās braukšanas eksperts Valērijs Bendiks.
Divreiz mazāk
Jautājums, kā samazināt degvielas patēriņu, auto eļļu piedevu ražotāja Molilat vadītāju Valēriju Bendiku nodarbina jau 20 gadu - tā rezultātā tapis izdevums Degvielas taupīšanas māksla, ko V.Bendiks uzrakstījis kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes profesoru Vitoldu Šnepu. Valērijs ir pārliecināts, ka viņa 15 gadu vecais Volkswagen Passat ir labākais apliecinājums tam, ka, uzturot mašīnu tehniskajā kārtībā un ievērojot taupīgas braukšanas principus, patēriņu tiešām var krasi samazināt: kad lietotais Volkswagen nonāca Valērija īpašumā, auto esot patērējis ap 10 litriem uz 100 kilometriem, tagad tie esot pieci seši litri.
Ar šo auto, kura nobraukums jau ir virs 670 tūkstošiem kilometru, arī dodamies mūsu eksperimentā. Mērķis - divreiz nomērīt ceļu līdz Cēsīm, pēc tam salīdzināt degvielas patēriņa rādītājus un ceļā pavadīto laiku.
Starts - benzīntankā Pļavniekos. Pirmo 169 kilometru garo braucienu veic raksta autore. Vienojāmies, ka abi brauksim pēc noteikumiem, ievērojot visus ātruma ierobežojumus, savukārt apdzīšanu veiksim tikai tad, ja tas patiešām ir nepieciešams. Tā arī braucu - mierīgi, taču īpaši nepiedomājot par to, cik daudz benzīna mašīna «noēd». Kad tuvojamies finišam, Valērijs lēš: esmu tērējusi apmēram astoņus litrus uz simts kilometriem. Taču, iepildot bāku, noskaidrojam: tie bija tikai seši. Varu sevi apsveikt!
30% - brīvgaitā
Tagad laiks pie stūres sēsties Valērijam. Braucienu viņš uzreiz sāk ar ieteikumu: «Ātrums, protams, nav jāuzņem kā Šūmaheram, taču tas jādara dinamiski - tā degvielas patēriņš ir mazāks.»
Galvenais nosacījums tam, lai mašīnas «apetīte» kļūtu pieticīgāka, ir pēc iespējas vairāk izmantot brīvgaitu: kad ātrums ir uzņemts, pāriet uz neitrālo un turpināt ripot līdz tam brīdim, kad jāsāk bremzēt vai atkal jāuzņem ātrums. Valērijs saka: brīvgaitā viņš veic aptuveni 30-40% ceļa. «Kustoties brīvgaitā, tiek patērēts minimāls degvielas daudzums - tikpat, cik mašīnai stāvot uz vietas ar ieslēgtu dzinēju,» skaidro Valērijs.
Tuvojoties luksoforam, kurā deg sarkanā gaisma, viņš nevis sāk bremzēt, bet jau no pamatīga attāluma pāriet uz brīvgaitu - tas ļauj samazināt ātrumu nebremzējot un līdz ar to, ja paveiksies, arī sākt ātrumu uzņemt nevis no «nulles», bet gan joprojām esot kustībā, tādēļ arī degvielas tiek tērēts mazāk. «Es bieži redzu, kā autovadītāji pilnā ātrumā piebrauc pie sarkanās gaismas, tad strauji bremzē, iznīcinot to enerģiju, kura radīšanai tika iztērēta degviela. Tas nav racionāli,» spriež Valērijs. Viņš māca: uz brīvgaitu arī obligāti jāpāriet, ja ceļš ved lejup no tiltiem, kalniem utt. Arī stāvot sastrēgumos, nav visu laiku jāspiež gāzes pedālis, kā dara daudzi šoferi, bet gan lēnām kustēties brīvgaitas režīmā. Atliek vien brīnīties, kādēļ to visu nemāca autoskolās.
Taupīgāk, bet ne lēnāk
Arī uz šosejas Valērijs regulāri pāriet uz brīvgaitu: uzņem ātrumu līdz apmēram 95-100 kilometriem, tad ripo, līdz kamēr ātrums nokrīt līdz 90, un atkal uzdod gāzi, tā arī visu laiku braucot. «Pamanījāt? Es nebraucu lēni, bet tajā pašā laikā daudz taupīgāk,» saka Valērijs. Viņš atminas, ka kādreiz šo pašu maršrutu veicis ar patēriņu 3,8 litri uz 100 kilometriem, taču ceļš toreiz prasīja daudz ilgāku laiku, jo, lai tik zemu degvielas patēriņu sasniegtu, braucot brīvgaitā, ātrums bija jānolaiž līdz 50-60 kilometriem.
Valērijs aprēķinājis: izmantojot taupīgās braukšanas paņēmienus, degvielas patēriņu vidēji var samazināt par 20-30%. Ja cilvēks ir gatavs pie stūres pavadīt daudz vairāk laika, tad ietaupījums var sasniegt pat 50%.
Kādus paņēmienus var izmantot attiecībā uz automātiskajām kārbām? «Šeit viss ir atkarīgs no kārbas konstrukcijas. Dažas kārbas ļauj pāriet uz brīvgaitu, dažas - ne. Taču tur ir vēl viena nianse - mašīnā ar mehānisko kārbu nav iespējams neitrālā ātruma vietā ieslēgt atpakaļgaitu. Savukārt automātos tāda bīstamība pastāv, un, ja tas notiek, kārba sabojājas pilnībā,» brīdina mūsu eksperts. Tādēļ automātisko kārbu gadījumā vienīgais padoms varētu būt pārslēgties uz neitrālo ātrumu, kamēr auto stāv, piemēram, pie luksofora.
Arī polise lētāka
Ir arī vairāki citi priekšnosacījumi tam, lai auto patērētu pēc iespējas mazāk degvielas. Galvenais - lai mašīna būtu tehniskajā kārtībā, un īpašu uzmanību Valērijs iesaka pievērst skābekļa devējam, kas regulē degvielas padevi atkarībā no skābekļa daudzuma izplūdes gāzēs. Ja devējā ir bojājumi, degvielas patēriņš strauji pieaug. Uz ekonomiskās braukšanas jēdzienu viņš aicina skatīties ne tikai no degvielas patēriņa minimizēšanas viedokļa. «Jo mierīgāk braucam, jo mazāk nonākam avārijas situācijās. Līdz ar to mazāk maksājam sodos, un arī apdrošināšanas polise izmaksā lētāk,» spriež Valērijs.
Mēs tikmēr tuvojamies finišam. Pēdējie mērījumi rāda, ka Valērijs mūsu eksperimentā ir nepārprotams uzvarētājs: ceļā pavadījis tikai par piecām minūtēm vairāk, savukārt degvielas tam iztērējis par 15% mazāk.