Vakar protestēja Cēsu slimnīca. Tas ir tikai pirmais lokālo slimnīcu kliedziens pēc palīdzības, vēstot par nepietiekamo finansējumu neatliekamās palīdzības nodrošināšanai. Ieklausieties uzmanīgāk - tā nav ārstu, medicīnas māsu un citu medicīnas darbinieku lieta. Trūkst finansējuma neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. Trūkst finansējuma tev, cienījamo lasītāj, nākamreiz tu vari nesaņemt neatliekamo palīdzību.
Slimnīcu arodbiedrības ir iecerējušas protestu sēriju. Kāda būs to jēga? Mēs jau esam saskārušies ar skolotāju, ārstu, policistu protestiem. Vai ir bijušas būtiskas izmaiņas pēc tiem? Visas konsolidācijas ir notikušas tik un tā. Kādu reizi ir izdevies atkarot varbūt kādu santīmu.
Kāpēc protesti paliek bez rezultāta? Tāpēc, ka tie ir nekonkrēti vai otrādi - pārāk detāli. Vērsti pret kādu pārāk šauru likuma labojumu. Nav jēgas protestēt pret abstraktu samazinājumu, nav jēgas protestēt pret valdību vispār.
Kamēr partijas, kuras stingri atbalsta konsolidācijas politiku, gūst vairākumu vēlēšanās, šo partiju politiķi var paziņot, ka konsolidācijas politikai ir tautas atbalsts. Ir absurdi protestēt pret finansējuma samazinājumu un pašiem balsot par politiskajiem spēkiem, kuri šo samazinājumu stingri atbalsta.
Iespējams, mediķu protesta akcijas priekšvēlēšanu periodā būtu efektīvākas, ja tās aicinātu sabiedrību nebalsot par politiskajiem spēkiem, kuri atbalsta to politiku, kuras dēļ Latvijas iedzīvotāji paliek bez neatliekamās medicīniskās palīdzības.