Jau teju desmit gadu apspriesto ieceri sākotnēji bija plānots ieviest vēl 2010. gadā, ministrija min 2015. gada sākumu. Šādas sistēmas izveidi paredz arī ministrijā tapušais Atkritumu apsaimniekošanas plāns, kas ceturtdien izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Pie būtiskākiem plusiem ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) min apkārtējās vides sakopšanu un iespēju savākt tīrākas izejvielas, kas esot izdevīgi ražotājiem un iepakojuma pārstrādātājiem.
Ministrs iecerējis, ka Latvijā varētu ieviest jauktu pudeļu pieņemšanas sistēmu - pilsētās uzstādot automātus, savukārt reģionos manuāli - darbu veiktu mazkvalificēti darbinieki. Šomēnes viņš tikās ar lielveikalu pārstāvjiem un pārrunāja to lomu obligātajā depozīta sistēmā. Tomēr diskusijas ar tirgotājiem nav tik raitas un vēl turpināsies nākamgad, jo lielveikalu pārstāvji ļoti vēlas precizēt nianses. Ministra birojā stāsta, ka abas puses paudušas atbalstu depozīta sistēmai, bet atšķirības ir viedokļos par detaļām.
Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis ir skeptisks pret ekonomiskā pamatojuma aprēķiniem, jo pēdējo gadu laikā tādi ir veikti vairāki un neviens nav bijis pilnīgs. Šoreiz trūkstot aprēķinu par sistēmas blakusefektiem, kādus tā atstās uz iepakojuma apsaimniekošanu kopumā. «Izvērtēta tikai depozīta sistēmas ietekme, bet ne pārējā. PET pudeles varētu uzskatīt par krējumu, jo tā ir vērtīgākā daļa. Ja tā būs nosmelta, kāda tad būs iepakojuma apsaimniekošanas cena?» skaidro K. Zakulis.
Latvijas Zaļā punkta direktors skaidro aprēķinātos zaudējumus, kas ir vairāk nekā miljons latu gadā. Tie ir saistīti ar neiegūtajiem ieņēmumiem no iepakojumu apsaimniekošanas, kas pāries uz depozīta sistēmu. Līdz ar obligāto pudeļu savākšanu varētu zaudēt līdz 10% no ražotāju atbildības sistēmas nozares, kuras apgrozījums gadā ir ap 7-8 miljoniem latu. Turklāt vērtīgās daļas noņemšana nozīmēs to, ka pārējā iepakojuma apsaimniekošana kļūs dārgāka.
Līdzīgu redzējumu pauž Latvijas Zaļās jostas vadītājs Jānis Lapsa, viņš piebilst, ka bez PET pudelēm saruks arī konteineru piepildījums. Viņš gan atzīst, ka nozare spēšot pielāgoties pārmaiņām un kādā brīdī tirgus tiks sakārtots. Atsevišķām iepakojuma apsaimniekošanas pozīcijām varētu celties cena, jo būs izņemta vērtīgā daļa, uzskata J. Lapsa. Par maksu pieaugumu bažīgi ir arī ražotāji. Izvērtējuma autori - biedrība Zaļā brīvība - gan nav iekļāvuši šo faktoru aprēķinos, skaidrojot, ka dzērienu iepakojums ir tikai neliela daļa no visiem iepakojuma materiāliem.
Ekonomiskajā novērtējumā arī aprēķināts, ka sākotnēji lielāki izdevumi būs patērētājiem, jo papildus iepakojuma vērtībai būs maksa par depozītu. Tiek gan lēsts, ka turpmākajos gados patērētāji būs ieguvēji, ienākumus gūstot no nodotā iepakojuma. Pretēju procesu paredz ražotājiem, kuriem sākumā būšot ieguvums, bet nākamajos gados tas samazināšoties tāpēc, ka sadārdzināsies sistēmas uzturēšana.
Ražotāji no depozīta sistēmas pirmajā gadā iegūtu 2,3 miljonus latu, jo varēs izmantot krietni lielāku atkārtoti lietojamo stikla pudeļu daļu un saruks izmaksas par jaunas taras iegādi. Pašlaik šādas izmaksas ir ap 3 miljoniem latu gadā, savukārt par atgriezto iepakojumu ir uz pusi mazāk. Ieviešot depozīta sistēmu, izmaksas par jaunu iepakojumu samazināsies līdz 1,5 miljoniem latu, prognozēts novērtējumā.