Visticamāk, atvieglojums un neslēpts prieks. Droši vien tāda reakcija ir vairākumam, uzzinot, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nolēmusi neizsludināt tālāku parakstu vākšanu t. s. nepilsoņu referenduma rosināšanai. Vienus tracina pati referenduma ideja un tās autori, citi vienkārši nevēlas atkal piedzīvot nokaitētu atmosfēru sabiedrībā vismaz pusgada garumā, ja nu vienīgi tie, kas cerēja uz tā sildīt politiskās dividendes.
Tomēr jāsaprot arī tas, ka Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums nav pielicis punktu mēģinājumiem manipulēt ar šo (un tamlīdzīgām) tēmu. Nu pielabos, lai tas būtu «pilnīgi izstrādāts», biedri aktīvisti savu likumprojektu, un sāksies viss no gala. Zināmā mērā šiem personāžiem pat ir izdevīgi uzturēt tēmu «karstu», nevis, visticamāk, piedzīvot tās galu referendumā. Neaizmirsīsim arī to, ka var mainīties Saskaņas centra nostāja. Jā, pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā apvienībai nav izdevīgi kacināt latviešu vēlētājus, bet pēc pusgada gada situācija var mainīties. Un tad resurss svaru kausos būs pavisam cits.
Tāpēc koalīcijas partijām ir jābeidz nodarboties ar matu skaldīšanu un beidzot jāpieņem jauns regulējums gan attiecībā uz referendumu rosināšanas kārtību, gan uz Satversmes t. s. negrozāmo daļu jeb kodolu. Turklāt nevis «nerakstītu» kodolu, bet nepārprotami uzrakstītu. Un, protams, gan politiķiem, gan pilsoņiem pašiem savā vidē, ikdienā ir pacietīgi jādara viss, lai cittautiešu acīs šādu ideju autori arvien vairāk izskatītos pēc cilvēkiem, kuri izmisīgi cīnās par paši savu politisko nišu (un attiecīgi iztikšanu), nevis aizstāv «abižotos». Provokatori ir ikvienā politiskajā sistēmā, arī valstīs ar lielāku demokrātisko pieredzi, - svarīgi, vai margināļi spēj mobilizēt protesta balsojumu pietiekamā apmērā.