Pārplaukušas rozes
Ilzei Žagatai ziedi patīk kopš bērnības. «Jau tad es centos kaut ko krāmēt,» viņa smejoties saka. Floristikai pievērsusies, mācoties Latvijas Lauksaimniecības universitātē mājturības specialitātē. Ar ziediem profesionāli viņa nodarbojas jau kādus 15 gadus, bet pašai sava ziedu galerija Elizete Ilzei ir jau kopš 1998. gada. «Pirms tam es strādāju par floristi puķu veikalā.» Uz Ilzes galda nolikti žurnāli par kāzu tematiku. To saturs liecina, ka patlaban līgavu pušķos notiekot atgriešanās pie klasiskām vērtībām. Ja pušķis ir tāds, it kā būtu, cauri dārzam ejot, saplūkts ar dažāda garuma kātiem, tad tāds tas arī paliek. Ja rozes, tad tādas kā dārzā - pārplaukušas un ar smaržu. Sulīgas. Senāk katra vecmāmiņa savai mazmeitiņai audzēja mirtes koku, lai kāzās būtu ko piespraust plīvuram. Vienu laiku par to ticis aizmirsts, bet tagad «mēs mirti pat ieaudzējām, jo to atkal pasūta, bet nekur nevar nopirkt». Taču joprojām ir arī pušķi ar pērlēm un akmentiņiem, ļoti bagātīgi. Tas esot atkarīgs no līgava rakstura un ambīcijām. Vai viņa vēlas pārspļaut visas kaimiņu meitenes, vai arī tas ir savam priekam.
Prieks par procesu
«Es jau neredzu to, kas notiek tālāk ar ziediem, tādēļ gūstu prieku, kamēr gatavojam pušķi,» saka Ilze. Viņai patīk strādāt ar rozēm. «Ziedu karalienēm,» piebilst floriste, kurai īpaši iet pie sirds veidot līgavas pušķus draudzenēm. «Veidot tos ar mīlestību un bez steigas,» viņa saka. «Es pazīstu draudzeņu emocionālos stāvokļus, zinu, kuru niansīti tiešām ievēros. Ievēros, ka tā pērlīte, tas audumiņš ir tieši tādi kā viņas kleitā.» Cik sieviešu, tik līgavas pušķu - kādai patīk margrietiņas, citai saules puķes. Līgavas ļoti bieži dod priekšroku savām mīļākajām puķēm, ļoti daudzām patīk rozes. Arī lilijas, bet ne vienmēr grib tās smaržīgās, jo «beigās droši vien tā galva ir dulla».
Kādreiz līgavaiņi pušķus izvēlējušies diezgan bieži. Pēc senām tradīcijām tā tam ir arī jābūt. Tomēr šajos laikos tas ir vairāk kā stila aksesuārs, un «paldies Dievam, tagad nāk abi», smaidot saka Ilze.
Trāpīt desmitniekā
«Tas ir tāds psihoterapeita darbs,» uzskata Ilze. Jāsaprot cilvēka emocionālais stāvoklis un jāpiedāvā atbilstoša kompozīcija. «Mēs esam emocionālā mirkļa ķērāji.» Bijis gadījums, kad līgava gribējusi savu pušķi līdz zemei - viscaur ar rozēm. Tas ļoti skaisti izskatās filmās un fotogrāfijās, bet ar tādu esot ļoti grūti kustēties, tas ir smags, visur ķeras, var iecirsties mašīnas durvīs. Šajā gadījumā ideja tikusi saglabāta, rozes piestiprinot pie auduma karkasa, ko varējis sarullēt un paņemt kā mufi.
Pārcelt smaržu
Ziemā kāds jaunais pāris gribējis, lai līgavas pušķī būtu piparmētra, jo viņi bija iepazinušies laikā, kad tā smaržojusi dārzā, un viņi to sajūtu gribējuši pārnest uz pušķi. «Ziemā piparmētra dārzos vienkārši tāpat neaug un tēju līgavas pušķī neliksi,» stāsta Ilze, tādēļ devušies uz lielveikala garšvielu nodaļu. Meitenes, kas nevēlas klasisku pušķi, var izvēlēties ziedu somiņas, var ļaut izdekorēt sevi. No ziediem Ilze taisījusi lielu rokas pulksteni. Reiz dekorējusi saulessargu. «Tomēr katru lietu ir jāmāk nest,» saka Ilze. «Tu nevari ikdienā būt ļoti vienkāršs un sevī vērsts, un pēkšņi kāzās pasūtīt kādu jocīgu pušķi.»
Krāsu ziņā šogad aktuāla ir lillā kombinācijā ar baltu. «Es nezinu, kur ir tas āķis,» saka Ilze. «Varbūt tāpēc, ka tas ir koši un priecīgi.»