Pirmais solis, saņemot labās vēstis, ir uzsist ziņu skaipā tiem draugiem, kurus tas varētu interesēt un priecēt. Otrs solis - meklēt pašu tautiešu reakciju uz to Latvijas ziņu portālos. Dīvainā kārtā, latvieši nekādā ziņā nebija uz to reaģējuši! Pat Latvijas paviljona kuratore, šķiet, nav izsūtījusi preses relīzes par saņemto balvu. Šī tik dīvainā reakcija, precīzāk, reakcijas neesamība, lika atvērt biennāles mājaslapu, lai pārliecinātos, vai Kristaps Ģelzis, kas šogad Latviju pārstāv šajā mākslas pasaules notikumā, ticis aplaimots ar Venēcijas lauvas statueti. Izrādījās, mans prieks bijis pāragrs un visas draugiem sūtītās prieka ziņas jāatsauc. Speciālbalvu ieguvis Lietuvas paviljons ar mākslinieka Darjus Mikša veidoto izstādi - instalāciju Aiz baltā priekškara. Kā izrādās, rietumnieki mūs atkal sajaukuši.
Biennāles žūrija balvas piešķiršanu pamato ar Lietuvas paviljona «konceptuāli eleganto un produktīvi pretrunīgo Lietuvas mākslas vēstures kadrēšanu». Jo, lūk, Darjus Mikšis paviljonā izstādījis to mākslinieku darbus, kas kopš 1992. gada saņēmuši ievērojamo Lietuvas Kultūras ministrijas valsts prēmiju un tādējādi veido oficiāli atbalstīto Lietuvas mākslu. Taču visaizraujošākais ir šo darbu izrādīšanas veids. Kā minēts paviljona aprakstā, izstādes telpa organizēta kā galerija - balts aizkars atdala galerijas biroju no gleznu krātuves. Izstādes apmeklētāji kā tradicionāli galerijas apmeklētāji pircēji no kataloga var izvēlēties darbu, kuru vēlas apskatīt, un tad fiktīvās galerijas darbinieki to atnes no gleznu krātuves un izpako apskatei. Autora nolūks ir aktualizēt diskusiju, kas ir Lietuvas māksla mūsdienas, kuru par nodokļu maksātāju naudu sankcionē Kultūras ministrija. Brīnišķīgs veids, kā pievērst uzmanību minētajam jautājumam!
Tas, ka Latviju, Igauniju un Lietuvu ārzemēs regulāri jauc, kā mēdzam teikt - ir normāli. Ilgstoši dzīvojot ārzemēs un regulāri pieredzot šādas situācijas, uz to vairs nereaģēju ar sašutumu. Reizēm pat nelaboju radušos kļūdu, ja konkrētajā situācijā tā ir tikai garāmejot izteikta zemsvītras piezīme. Vainojams nav tikai fakts, ka Latvijai un Lietuvai tik tuvi vārdi un visvalodu tulki viegli sajauc Latvia un Lithuania vai Lettland un Litauen. Iemesls tam, ka ārzemēs mūs uztver kā vienu veselu, - kopīgais ģeogrāfiskais stāvoklis tam tikai palīdz, kā arī fakts, ka trūkst tā īpašā stāsta, kas palīdzētu mūsu trīs mazās valstiņas atšķirt citu no citas. Tā kā tuvākajā laikā šajā jomā izmaiņas diez vai gaidāmas, visticamāk, nākotnē mana vēlme labot citu kļūdas, jau atkal sajaucot Baltijas valstis, ar katru gadu ies mazumā. Bet Venēcijas biennāles ziņas sakarā sestdien Spiegel.de tomēr aizsūtīju e-pastu ar lūgumu izlabot radušos kļūdu. Pirmdienas rītā tas arī tika izdarīts! Kaut man tik ļoti būtu gribējies ar maniem Freiburgas latviešu draugiem iemalkot glāzi vīna par godu Ģelža uzvarai.