Padomā jau bija vairākas citas konsultācijas, tomēr lasītāju vēstuļu un priekšlikumu apjoms liek atgriezties pie vienmēr interesējošiem amatpersonu atalgojuma jautājumiem.
Šajā laikā noskaidrojies, ka airBaltic priekšnieka alga (ap miljonu eiro gadā) ir tik maza, ka, pateicoties tikai paša aizmāršībai, viņš vēl te strādā. Katrā ziņā Martins Gausa kungs nav vienīgais, kurš domā pamest Latviju labākas dzīves meklējumos. Līdzīgi prāto tūkstoši veselības aizsardzības strādnieku. Nozare gadu no gada kā tāda sērdienīte pastalās, bet brīvā Latvijā, steberē gar putekļainā ceļa malu, kamēr garām zelta karietēs, šampanieša buteles pa logiem ārā sviezdami un aurodami, aizlēkšo visādi baņķieri un šeftmaņi. Latvijas medicīnas nozarei piemīt īpaši latviska sērdienisma forma - nevar teikt, ka naudas nabadzītei nav nemaz, kur nu! Tā nepārtraukti tiek pumpēta iekšā, bet mistiskā veidā nepietiek un nepietiek. No vienas puses tas parāda, ka nauda nav galvenais. Ir svarīgākas vērtības - atzīšana, reputācija, cilvēku cieņa un apbrīns. Gan jau nāks tas laiks, kad arī mūsu sērdienīte - čik-čirik - un būs jau pussoli priekšā visādiem baņķieriem un šeftmaņiem. Gan jau nāks?! Ko jūs! Šķiet, ka tāds laiks jau pienācis.
Tātad par amatpersonu deklarācijām, precīzāk, par inovatīvo «pusslodzes» valdīšanu. Šoreiz ne ierasto dzelzceļa, lidmašīnu, elektrības un līdzīgu priekšnieku algas. Šoreiz par bārenīti medicīnas nozari, kura nu caur enerģisku un brašu precinieku nostājas līdzvērtīgi un atzīstami citu amatpersonu spīdekļu zvaigžņājā. Re - Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits (nesaprotamu iemeslu dēļ no amata aizgājis) pagājušajā gadā nopelnījis 111 755 eiro. Priekšsēdēšana notikusi uz pusslodzi, jo lielāko atalgojuma daļu kungs saņēmis par padomu došanu Stradiņa universitātē. Būs interesanti redzēt arī Stradiņu valdes «pusslodzes» locekles Andas Čakšas deklarāciju. Viņa priekšnieko arī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, bet deklarācija šī materiāla drukāšanas brīdī vēl nebija izgaismojusies.
Kamēr gaismojas, aplūkosim notikušo no citas puses. Stradiņa slimnīcas apgrozījumu gadā var lēst ap 80 miljoniem eiro, bet strādājošo skaitu - kādus trīs tūkstošus. Latvenergo koncerna apgrozījums ir pāri miljardam, strādājošie - ap 4,5 tūkstošiem. Par peļņu nerunāsim, kam tādus sīkumus. Vēl oficiāli nav publiskota valdes priekšnieka Žīgura pērnā gada alga, tomēr neoficiāli zināms, ka daudz vairāk par 120 tūkstošiem eiro nebūs. Par pilnu slodzi.
Dzelzceļā ar 12 000 darbiniekiem un 220 miljonu apgrozījumu priekšnieks arī neko vairāk par zīmīgo simtnieku nav saķemmējis. Uz priekšu - atpakaļ, bet līdzīgi arī citās valsts sabiedrībās, kur piemīt tie karietes braucēji un šampanieša svaidītāji (sk. iepriekš). Aplūkojot Stradiņu priekšnieka pagājušā gada guvumus vēl tikai uz pusslodzi, acīs riešas prieka asaras - beidzot sērdienīte veselības aizsardzība nopurina gružus, iztaisno plecus, iesniedz deklarāciju un ar pavēlošu žestu liek ierastajam biezā gala pulciņam sarūmēties. Feini.
PAREIZAIS VIEDOKLIS. Pie sasniegtā nevajadzētu apstāties. Ja labi tikts galā ar pusslodžu valdīšanu slimnīcās - kādēļ nepamēģināt trešdaļslodzes eksperimentu. Tauta nav dumja, tauta sapratīs.
*ļoti neatkarīgs konsultants