Diena jau vēstīja, ka Ministru kabineta noteikumos ietvertā būvkomersantu klasifikācija saistīta ar trim kritēriju grupām - profesionālās darbības kritērijiem, finansiāli ekonomiskajiem aspektiem, kā arī ilgtspējas faktoru. «Būvuzņēmumiem atkarībā no rezultāta 15 kritēriju vērtējumā tiks piešķirta viena no piecām klasēm, savukārt atkarībā no nodarbināto speciālistu profesionālās darbības sfērām un uzņēmuma realizētajiem projektiem tiks atzīta uzņēmuma kompetence konkrētu būvdarbu veidu veikšanā,» skaidro Ekonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa-Voravko.
Mazo uzņēmumu bažas
«Jaunā būvkomersantu klasifikācijas sistēma tika veidota - gan lai mazinātu birokrātiju, gan lai būvkomersantiem būtu vieglāk un vienkāršāk startēt iepirkumos. Tā kā tagad pieņemti Ministru kabineta noteikumi, tad visiem kopīgi jādomā, kā tos īstenot dzīvē,» Dienai norāda Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs un skaidro: «Būvkomersantu klasifikācija ir viens no daudzajiem soļiem, kas jāveic būvniecības nozares sakārtošanai, pat var teikt, ka tas ir tikai pussolis. Līdz ar šī klasifikatora ieviešanu vienā dienā visi būvniecības sarežģījumi neizzudīs, jo tikai tas fakts, ka būvkomersanti tiks salikti pa klasēm, problēmas neatrisinās, svarīgi ir, kā klasifikācija tiks pielietota dzīvē.»
N. Grīnbergs arī uzsver, ka saistībā ar klasifikāciju «bažas radušās nelielo uzņēmumu, kuri strādā galvenokārt kā apakšuzņēmēji, vidū». Pēc viņa teiktā, «bažas saistītas ar to, vai pēc jaunās sistēmas ieviešanas mazie uzņēmumi netiks diskriminēti, vai netiks ierobežotas viņu iespējas veikt darbus saistībā ar valsts un pašvaldības pasūtījumiem. Turklāt nelielie uzņēmumi ir norūpējušies, vai tikai netiks ierobežotas viņu iespējas startēt iepirkumu konkursos».
Svarīgie konkursi
«Nozares uzņēmumi atzinīgi vērtē Ekonomikas ministrijas paveikto, izstrādājot būvkomersantu klasifikāciju. Tomēr tas ir tikai pirmais solis, kas jāveic. Daudz būtiskāk ir iedzīvināt jauno sistēmu, to efektīvi sasaistot ar publisko iepirkumu likumu,» N. Grīnberga viedoklim līdzīgu redzējumu Dienai izklāsta Latvijas būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.
Ir svarīgi, ka būvkomersantam piešķirtā klasifikācija varēs «kalpot par kvalifikācijas, pieredzes un atbilstības apliecinājumu publiskajos iepirkumos, padarīt daudz vienkāršāku un objektīvāku pretendentu izvērtēšanu, kā arī atvieglot darbu publisko iepirkumu organizētājiem - nebūs nepieciešamas specifikas zināšanas būvniecības nozarē, kā arī mazināsies darba apjoms, vērtējot pretendentus», uzskata B. Fromane.
Latvijas būvuzņēmēju partnerība arī aicina lēmuma pieņēmējus nevilcināties ar klasifikācijas ieviešanu dzīvē, lai to varētu piemērot vēl pirms 2019. gada, norāda šīs organizācijas vadītāja.
Arī a/s RERE Grupa komercdirektore Mārīte Straume novēl «atbildīgajām institūcijām bez vilcināšanās ieviest šo sistēmu normatīvajos aktos, kas regulēs publisko iepirkumu būvniecības nozarē».
Būvnieku klasifikācija «ir solis uz to, lai sakārtotu būvniecības nozari. Ja tā tiks ieviesta, ieguvēji būs visi: pasūtītājs, izpildītājs un apakšuzņēmēji. Klasifikācijas ieviešana samazinās birokrātiju un publisko iepirkumu izvērtēšanas laiku», Dienai norāda M. Straume un piebilst: «Svarīgi, lai šī sistēma tiktu iekļauta jaunajā Publiskā iepirkuma likumā. Pretējā gadījumā šai klasifikācijai būs vien dekoratīvs raksturs - tā būs kārtējā labā ideja uz papīra.»
Iestrādājot šo klasifikāciju normatīvajos aktos, «rezultātā redzami trīs ieguvumi. Pirmkārt, būvniekiem, startējot iepirkumos, nākotnē vairs nebūs jāiesniedz kvalifikācijas dokumenti. Tā vietā varēs izmantot digitālo Būvniecības informācijas sistēmu, kas nodrošinās informāciju par uzņēmuma pieredzi, resursiem, kā arī finanšu stāvokli un ilgtspējas parametriem. Otrkārt, pieaugs būvniecības kvalitāte un drošība. Pasūtītājs, būvējot pirmo triju kategoriju ēkas vai infrastruktūras objektus, varēs attiecīgi piemeklēt tieši šādiem objektiem atbilstošus un pieredzējušus būvniekus. Treškārt, klasifikācija būs elastīga arī konkurences apstākļos, jo būvniecības uzņēmumi varēs pārvietoties starp klasēm, respektējot līdzšinējo pieredzi,» skaidro M. Straume un piebilst, ka nākotnē klasifikācija varētu notikt automātiski, «izmantojot dažādu valsts pārvaldes iestāžu datubāzes».
Cer uz kvalitātes kāpumu
Būvkomersantu klasifikatora ieviešanu sarunā ar Dienu atzinīgi vērtē bijušais ekonomikas, kā arī izglītības un zinātnes ministrs un bijušais Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs, tagadējais domnīcas CERTUS valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis. «Būvkomersantu klasifikators tiešām var veicināt nozares sakārtošanu. Patlaban iepirkumu konkursos pieredzējušās būvfirmas ir vienādā situācijā ar nepieredzējušajām firmām. Ir nepieciešams precīzāks apraksts tam, kādiem nosacījumiem jāatbilst būvfirmai, lai tā varētu pretendēt uz konkrēto pasūtījumu. Ja būvfirma bez pietiekamas kvalifikācijas un prasmēm uzņemas veikt kādu darbu, tas var radīt zaudējumus, kuri būs loģiskas sekas tam, ka būvfirmai nav pietiekami daudz iemaņu, lai pasūtījumu vispār izpildītu,» uzskata bijušais ministrs un arī skaidro: «Nosakot atbilstību konkrētai klasei, tiks ņemta vērā arī būvfirmas pieredze. Vēlamajā variantā klasifikatora ieviešana samazinās administratīvo slogu gan iepirkumu konkursu rīkotājiem, gan arī būvniekiem, turklāt visu procesu - no konkursa izsludināšanas līdz pasūtījuma izpildes pabeigšanai - padarīs īsāku un kvalitatīvāku.»
Viņš arī prognozē, ka līdz ar būvkomersantu klasifikatora ieviešanu «samazināsies tādu gadījumu skaits, kad būvdarbi tiek veikti nekvalitatīvi, kā arī tādu gadījumu skaits, kad iepirkuma konkursa rezultāti tiek pārsūdzēti pamatoti».
Pagaidām būvniecībā ir tāda situācija, ko «var salīdzināt ar situāciju, kad cilvēks, kurš pabeidzis tikai pamatskolu, pretendē uz akadēmiska pētījuma veikšanu, lai gan kvalitatīvi šādu pētījumu var veikt tikai cilvēks ar augstāko izglītību. Tagad būs noteikts, ja būvuzņēmums grib pretendēt uz nopietnu pasūtījumu, tad jāpierāda, ka tam piemīt darba izpildei nepieciešamā kompetence un prasmes», teic Vjačeslavs Dombrovskis.
Cerības sagaidīt būvniecības kvalitātes kāpumu izsaka arī B. Fromane, jo «būvkomersantu klasifikācija nodrošinās to, ka publiskajos iepirkumos nevarēs pēkšņi parādīties uzņēmumi, kuriem nav pienācīgas pieredzes. Noteikta līmeņa objektus varēs būvēt tikai tādi uzņēmumi, kuriem ir atbilstoša pieredze un kvalifikācija, tādējādi līdz minimumam samazinot riskus, kas saistīti ar drošību un kvalitāti. Pasūtītājs varēs paļauties, ka būvkomersantam ir gan reāla prakse līdzīgu projektu īstenošanā, gan nepieciešamie resursi».
CERTUS valdes priekšsēdētājs arī norāda, ka «laika gaitā redzēsim, kā šī sistēma īstenosies dzīvē. Svarīgi, protams, ir, lai būvniecības nozarē nesamazinātos konkurence, lai uzņēmumi varētu brīvi pārvietoties no vienas klases uz citu, it īpaši, lai varētu pārvietoties no zemākas klases uz augstāku».