Pēdējā laikā Krievijas likumdevēji ir pieņēmuši vairākus likumus, kuru mērķis bijis ieriebt amerikāņiem, lai gan tie patiesībā negatīvi atsauksies uz Krievijas iedzīvotājiem un, visticamāk, pasliktinās cilvēktiesību un demokrātijas stāvokli valstī.
Organizācijas aiziet
Pēc Padomju Savienības sabrukuma Krievijas politiskā elite tiecās pēc Rietumu (amerikāņu) atzinības un bija līdz sirds dziļumiem apvainojusies, kad rietumvalstis neuztvēra Krieviju kā vienu no savējiem.
Šķiet, ka tie laiki ir aizgājuši uz neatgriešanos, jo pašreiz Krievija neizrāda nekādu vēlmi būt rietumnieciska. Drīzāk pretēji - tā mēģina atbrīvoties no visa «amerikāniskā». To apstiprina arī Valsts domes Starptautisko attiecību komitejas vadītājs Aleksejs Puškovs, kurš nesen kaimiņvalsts medijos izteicies, ka ir beigusies ēra, kad Krievija uzlūkoja Rietumus kā paraugu attīstībai.
Šī tendence redzama arī darbos. Pērn septembrī Krievijas varasiestādes apturēja ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) darbību, izbeidzot miljoniem dolāru vērtas palīdzības programmas.
Vairākas ASV finansētas organizācijas pagājušā gada nogalē atstāja Krieviju pēc tam, kad tur novembrī spēkā stājās likums, kas ārvalstu finansētām nevalstiskajām organizācijām noteica «ārvalstu aģentu» statusu. Krievijas pilsoņiem, kas sadarbojas ar šādām organizācijām, draud apsūdzības spiegošanā un dzimtenes nodevībā.
Starptautisku rezonansi decembrī izpelnījās Valsts domes pieņemtais likums, ar kuru ASV pilsoņiem aizliedz adoptēt Krievijas bāreņus, tādējādi tūkstošiem bērnu ar smagām veselības problēmām atņemot iespēju uz labāku dzīvi.
Tā bija Kremļa atbilde uz ASV Kongresa pērn pieņemto likumu, kas tika nosaukts krievu jurista Sergeja Magņitska vārdā. Viņš pirms dažiem gadiem nomira mīklainos apstākļos cietumā, kur bija ievietots pēc tam, kad atklāja, ka virkne augsta ranga Krievijas amatpersonu no valsts bija izkrāpušas miljoniem dolāru. Likums vērš sankcijas pret Krievijas amatpersonām, kuras tiek saistītas ar S. Magņitska nāvi, un cilvēktiesību pārkāpumiem.
Kārnegi centra Maskavā vadītājs Dmitrijs Treņins uzskata, ka patiesībā visas šīs darbības nav atbilde uz amerikāņu rīcību, bet notikumiem pašu mājās, raksta The Economist. Viņš ir pārliecināts, ka jaunākā antiamerikānisma viļņa Krievijā cēlonis bija neredzēti plašie protesti pēc 2011. gada decembrī notikušajām Valsts domes vēlēšanām. Tajos Kremlis vainoja amerikāņus.
Tradicionālās vērtības
Analītiķi uzskata, ka agrāk Krievijas konkurenci ar Savienotajām Valstīm virzīja cīņa par tā saucamajām ietekmes zonām. Tagad Krievijas konfrontācija ar ASV esot par vērtībām.
V. Putins, saskaroties ar aizvien pieaugošo Krievijas sabiedrības neuzticību Kremlim, ir ķēries pie krievu nācijas «tradicionālo vērtību» propagandēšanas. Šīs «tradicionālās vērtības» sakņojas vēsturē un jo īpaši Otrajā pasaules karā un Pareizticīgajā baznīcā, kuras loma Krievijas politikā pēdējos gados palielinās.
Politologs Kirils Rogovs domā, ka Kremlis savu tradicionālisma politiku ievieš ar tādiem pasākumiem kā meiteņu rokgrupas Pussy Riot dalībnieču notiesāšana par protesta akciju, ko viņas pērn veica Maskavas Kristus Pestītāja katedrālē, aizliedzot homoseksuālisma propagandu un krievu bāreņu adopciju uz Ameriku.
«Tas ir ļāvis Kremlim parādīt protestētājus ne tikai kā ārvalstu aģentus, bet arī kā bariņu homoseksuāļu, zaimojošu algotņu, kas ir gatavi pārdot savus bērnus ļaunuma impērijai [Amerikai],» apgalvo K. Rogovs.
Tomēr šie centieni nav palīdzējuši V. Putinam atgūt agrāko popularitāti, jo viņa reitings pēdējā laikā ir noslīdējis zem 50%. Arī vairākums - 46% - aptaujāto Krievijas iedzīvotāju pagājušajā gadā ASV uzskatīja par Krievijai draudzīgām, liecina neatkarīgā pētījumu centra Levada dati. Tas gan ir mazāk nekā 2011. gadā, kad ASV pozitīvi novērtēja 67% krievu, vēsta The Wall Street Journal.