Prezidenta vēlēšanās pēc V. Putina otrajā vietā šobrīd ierindotos komunistu līderis Zjuganovs ar 10,3% balsu, tad sekotu liberāldemokrāts Vladimirs Žirinovskis ar 8,2%, miljardieris Mihails Prohorovs ar 4,6% un Taisnīgās Krievijas līderis Sergejs Mironovs ar 3,3%. Turpretim neatkarīgā pētījuma centra Levada dati vēsta, ka V. Putina atbalstītāju skaits nepārsniedz 42% atzīmi.
V. Putina atbalstam iecerēts mītiņš 23. februārī, kurā kampaņas organizatori cer pulcēt ap 200 tūkstošiem cilvēku no visas Krievijas. Taču Maskavas dome lielā plānotā dalībnieku skaita dēļ neļauj to rīkot pilsētas centrā.
Turpretim opozicionāri sola akciju tieši nedēļu pirms vēlēšanām, proti, 26. februārī. Viņi iecerējuši pulcēt ap 34 tūkstošiem cilvēku, kas akcijas laikā izveidos apli, sadodoties rokās.
Kustība Vēlētāju līga, kas izveidota pērn decembrī pēc pretrunīgi vērtētajām parlamenta vēlēšanām, vainoja Krievijas lielākos televīzijas kanālus, ka tie kalpo kā sabiedrisko attiecību rīki V. Putina rokās, ziņoja NEWSru.com.
Arī pirmdien politiķis dominēja medijos, pateicoties solījumiem palielināt Krievijas iedzīvotāju skaitu līdz 154 miljoniem līdzšinējo 143 miljonu vietā. Ja vara nerīkosies, tad demogrāfiskā krīze turpināšoties un valstī 2050. gadā būšot vairs tikai 107 miljoni iedzīvotāju. Tāpat V. Putins jau piektajā pirmsvēlēšanu kampaņas rakstā solīja paaugstināt skolotāju un ārstu algas, kam būtu jābūt 200% apjomā no valsts vidējās mēnešalgas, celt stipendijas studentiem, kā arī veicināt valstī taisnīgumu.