Krievijas politikas vērotāji prognozē, ka nākamie seši gadi būs smagākie V. Putina politiskajā karjerā, jo Krievijas sabiedrībā notiek straujas pārmaiņas un aizvien vairāk cilvēku pieprasa varai veikt demokrātiskas un ekonomiskas reformas.
Vēlas vienot tautu
Krāšņās inaugurācijas ceremonijas laikā Lielā Kremļa pils Andreja zālē V. Putins nodeva svinīgo zvērestu un teica nelielu uzrunu, kurā aicināja Krievijas iedzīvotājus būt vienotiem, lai radītu plaukstošu valsti. «Šodien mums ir viss, lai virzītos uz priekšu un veidotu dinamisku un attīstītu valsti, - stabila ekonomika un sociālais pamats, aktīva un atbildīga pilsoniskā sabiedrība,» sacīja jaunais Krievijas prezidents. «Mēs sasniegsim savus mērķus, ja būsim vienota tauta, ja turēsim savu dzimteni dārgu, stiprināsim Krievijas demokrātiju, konstitucionālās tiesības un brīvības.»
Viņa teiktais gan nesaskanēja ar notikumiem pirms svinīgās iecelšanas amatā. Pirmdien priekšpusdienā Maskavas centrā dažādās vietās tika arestēti 120 cilvēki, kuri piedalījās nesankcionētos mītiņos pret V. Putina atgriešanos Kremlī. Aculiecinieki populārajā sociālās saziņas vietnē Twitter ziņoja, ka bez redzama iemesla aizturēti arī žurnālisti. Aizturēto vidū bija arī viens no opozīcijas līderiem Boriss Ņemcovs. «Tas ir apkaunojoši. Tā netiek svinēta svinīga diena, bet varas sagrābšana,» B. Ņemcova teikto pēc aizturēšanas citē aģentūra Reuters.
Pazīstamais liberālais politiķis bija arī starp tiem 436 cilvēkiem, kuri svētdien nokļuva policijas rokās pēc tam, kad opozīcijas demonstrācijas Miljonu maršs laikā izcēlās sadursmes starp opozīcijas atbalstītājiem un likumsargiem. Sadursmes sākās, kad policijas spēki neļāva opozicionāriem doties uz Bolotnajas laukumu, kur kopš decembra notikušas lielas opozīcijas demonstrācijas.
B. Ņemcovs svētdien pēc dažām stundām tika atbrīvots, bet diviem citiem opozīcijas līderiem - populārajam korupcijas apkarotājam Aleksejam Navaļnijam un kreisajam radikālim Sergejam Udaļcovam - draud cietumsods līdz divām nedēļām, raksta NEWSru.
Zaudējis Maskavu
V. Putina kā krievu nācijas līdera tēls pēdējā pusgadā ir stipri iedragāts, jo pēc decembrī notikušajām parlamenta vēlēšanām, kuru likumība tikusi plaši apšaubīta, valsti pārņēma līdz tam neredzēts protestu vilnis.
Īpaši zema viņa popularitāte ir galvaspilsētā Maskavā, kur 4. martā notikušajās Krievijas prezidenta vēlēšanās V. Putins ieguva mazāk par 50% balsu. «Iedomājieties viņu sēžam aiz Kremļa sienām, ko ieskauj naidīga pilsēta. No Krievijas vēstures mēs zinām, ka, zaudējot maskaviešu atbalstu, cars zaudē arī Krieviju,» britu raidsabiedrībai BBC stāsta politikas analītiķe Lilija Ševcova no Maskavas Kārnegī centra.
Pastāv šaubas, vai V. Putins spēs pildīt priekšvēlēšanu solījumus, kam būs nepieciešami lieli tēriņi. To var būt sarežģīti izdarīt, balstoties uz pašreizējo Krievijas ekonomikas modeli, kas ir pilnībā atkarīgs no augstām naftas cenām. V. Putins ir paziņojis, ka samazinās Krievijas atkarību no energoresursu eksporta, piesaistot ārvalstu investorus. Tomēr viņš nav atklājis, kā tiks apkarota korupcija, kas ir galvenais iemesls, kādēļ daudzi ārvalstu uzņēmumi nevēlas sākt biznesu Krievijā.
Krievijas prezidentam problēmas var sagādāt cīņas, kuras norit viņa padomdevēju lokā, kas ir sadalījies demokrātiskas reformas atbalstošajos un konservatīvajos, kuri pastāv par stabilitāti. «Šīs grupas cīnās par izdzīvošanu. Ap V. Putinu esošie demokrāti tic, ka, nesākot reformas, Krievija sekos Lībijas pēdās,» atklāj radio Kommersant komentētājs Staņislavs Kučers.