PVN izkrāpšanas apjomi
2015. gada septembrī publiskotais un vēlāk nebūtiski precizētais Eiropas Komisijas (EK) pētījums par 2013. gadu (EK statistika tradicionāli tiek apkopota ar aptuveni divu gadu nobīdi) liecina, ka tā dēvētā PVN plaisa jeb atšķirība starp plānoto un iekasēto PVN apjomiem Eiropas Savienības (ES) mērogā (pētījumā nebija iekļauti dati par Horvātiju un Kipru) sasniedza 168 miljardus eiro jeb 15,2% no PVN, bet neiekasētā PVN apjomi svārstījās no 4% (Somija, Zviedrija un Nīderlande) līdz 41% (Rumānija).
Pētījuma anotācijā arī norādīts - EK rīcībā nav pietiekami datu par pārrobežu tā dēvētajiem PVN karuseļiem kopienas iekšienē (Missing Trader Intra-Community, MTIC) jeb PVN izkrāpšanu pārrobežu darījumu laikā, tomēr aptuvenas aplēses liecina, ka šādi ES mērogā tiek izkrāpti līdz 50 miljardiem eiro gadā. Citos pētījumos savukārt minēts, ka PVN karuseļi jeb «pazudušā tirgotāja» darījumi veido 24% no ES neiekasētā PVN.
Runājot par Latviju, EK pētījumā norādīts, ka mūsu valstī nesamaksātā PVN apjoms 2013. gadā sasniedza 30% jeb nedaudz vairāk par 700 miljoniem eiro gadā, gan piebilstot, ka Latvija ir viena no tām valstīm, kurā situācija lēnām uzlabojas. Procentuāli sliktāki rādītāji ir, piemēram, kaimiņvalstij Lietuvai.
Tiesa, nebūt ne visas «pazudušās» summas nav nonākušas ES dalībvalstu budžetos saistībā ar PVN izkrāpšanu, jo ievērojama daļa nav samaksāta citu iemeslu, to vidū uzņēmumu bankrotu, dēļ. Tāpat daudzās valstīs tiek īstenoti dažāda veida ekonomikas stimulēšanas pasākumi, tajā skaitā arī ar PVN atlaižu palīdzību, kas ne vienmēr atspoguļojas EK statistikā, kamdēļ reālā situācija, visticamāk, nav tik dramatiska, kā uzskata EK.
Atbilstoši Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aplēsēm 2013. gadā neiekasētā PVN apjoms līdzinās 17,8%, bet 2014. gadā - 16,9%, tomēr arī tas ir rādītājs, kas pārsniedz vidējo līmeni ES, kā arī rada būtiskus zaudējumus valsts budžetam, kur ieņēmumi no PVN šogad plānoti aptuveni divu miljardu eiro jeb 27% no budžeta apmērā. Piemēram, zvērinātu advokātu biroja Sorainen pārstāvji uzskata, ka, novēršot PVN izkrāpšanu, Latvijas valsts budžets varētu papildināties par 200-300 miljoniem eiro gadā.
Grūti pierādīt
PVN maksā uzņēmēji, kas iekļauti PVN maksātāju reģistrā. Latvijā PVN likme šobrīd ir 21%, un tas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā. Vairākumā gadījumu šo nodokli valsts budžetā iemaksā preces pārdevēji vai pakalpojumu sniedzēji, taču netrūkst arī shēmu, kas ļauj izvairīties no PVN maksāšanas.
Secināts, ka PVN izkrāpšana ES dalībvalstīs notiek galvenokārt ar fiktīvu, īpaši šādiem mērķiem izveidotu uzņēmumu starpniecību, bet pārrobežu krāpšana - galvenokārt veicot pirkšanas un pārdošanas darījumu sēriju importa un eksporta jomā, kad PVN nav jāmaksā vai arī tas tiek atmaksāts no valsts budžeta. Tā kā likumdošana prasa tikai vienreizēju PVN samaksu, to nesamaksā fiktīvie uzņēmumi vai arī PVN apiešanai tiek izmantotas dažādas likumdošanas nianses. Klasisks pārrobežu shēmas piemērs ir preču importēšana un vairākkārtēja tālāka pārdošana, aizvien paaugstinot cenu, savukārt darījumu ķēdes noslēgumā seko eksportēšana, kas atbrīvo pēdējo uzņēmumu - eksportētāju - no PVN nomaksas. PVN nemaksā vai tikai daļēji nomaksā arī pārējie ķēdes dalībnieki. Protams, ja tiesībsargājošajām iestādēm izdodas pierādīt, ka darījumi slēgti tieši ar mērķi izvairīties no PVN maksāšanas, arī sekas ir atbilstošas, tomēr juridiski šis fakts grūti pierādāms un saistīts ar ilgstošām tiesas prāvām, kuru iznākums ne vienmēr ir labvēlīgs finanšu varas iestādēm.
Protams, pastāv vēl arī citas shēmas. Piemēram, ir virkne gadījumu, kad likumā paredzēta PVN atmaksa no valsts budžeta, un tā tiek pieprasīta par fiktīvu uzņēmumu nekad neveiktiem darījumiem. Krāpniecības iespējas, it īpaši attiecībā uz pārrobežu darījumiem, arī palielina fakts, ka PVN sistēma ES iekšienē ir sadrumstalota un visai sarežģīta.
PVN izkrāpšanas iespaidīgos apmērus labi apzinās gan dalībvalstis, gan ES mēroga iestādes, kas meklē risinājumus problēmas mazināšanai kā nacionālajā, tā visas ES mērogā. Kas attiecas uz PVN izkrāpšanas gadījumu skaita samazināšanu konkrētās valstīs, tad daudzviet, to vidū arī Latvijā, atsevišķās jomās aizvien biežāk tiek piemērots reversais jeb apgrieztais PVN. Tas nozīmē, ka nodokli aprēķina un valsts budžetā maksā nevis pakalpojumu sniedzēji vai tirgotāji, bet gan pakalpojumu saņēmēji vai pircēji - reģistrētie PVN maksātāji. Tāpat tiek apspriesti tādi atsevišķās valstīs jau pastāvoši risinājumi kā solidārā atbildība, kad par PVN nomaksu ir atbildīgas visas darījumā iesaistītās personas, norēķinu skaidra naudā samazināšana, kā arī īpašu bankas kontu ieviešana PVN maksājumiem.
Eiropas iniciatīvas
EK nesen nāca klajā ar virkni paziņojumu, norādot, ka nepieciešami pašreizējo PVN noteikumu uzlabojumi, kas atvieglotu pārrobežu tirdzniecību, kā arī atbilstu mūsdienu digitālās un mobilās ekonomikas attīstības tendencēm. Tāpat EK piedāvāja rīcības plānu, tiesa, pagaidām visai nekonkrētu, šo mērķu sasniegšanai. Plānā izklāstīti PVN noteikumu modernizācijas virzieni, to vidū topošās vienotās ES PVN sistēmas galvenie principi, īstermiņa pasākumi cīņā pret krāpšanu PVN jomā, PVN likmju regulējuma atjaunināšana, kā arī plāni par PVN noteikumu vienkāršošanu e-komercijas jomā saistībā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju un norādes par vispusīgu PVN paketi, ar ko paredzēts atvieglot mazo un vidējo uzņēmumu darbību.
Te vērts piebilst, ka pašreizējā pārrobežu tirdzniecības PVN sistēma stājās spēkā 1993. gadā un bija paredzēta tikai kā pagaidu risinājums. Šī iemesla dēļ EK plāno 2017. gadā nākt klajā ar priekšlikumu ieviest galīgos noteikumus par vienotu Eiropas PVN zonu. Atbilstoši publiskotajai informācijai iecerēts, ka pārrobežu darījumiem arī turpmāk tiks piemērotas tādas nodokļu likmes, kas ir spēkā galamērķa dalībvalstīs, tomēr pakāpeniski tiks nomainīts nodokļu iekasēšanas veids, palielinot aizsardzību pret krāpšanu. Tāpat EK plāno modernizēt likmju regulējumu.
Attiecībā uz atbalstu pārrobežu e-komercijai, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem EK plāno līdz 2016. gada beigām digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanas gaitā nākt klajā ar priekšlikumiem, kā modernizēt un vienkāršot PVN piemērošanu pārrobežu e-komercijai, savukārt 2017. gadā paredzēta PVN vienkāršošanas pasākumu paketes mazajiem un vidējiem uzņēmumiem prezentēšana.
Vērts gan uzsvērt, ka visu EK priekšlikumu īstenošanai būs nepieciešams ES dalībvalstu atbalsts, bet daudzas dalībvalstis nevēlas veikt radikālas izmaiņas par labu visas ES mēroga institūtiem. Šī iemesla dēļ EK iecerētās izmaiņas var sastapties ar asu pretestību un beigās palikt tikai uz papīra, savukārt PVN krāpniecības apkarošana noritēs ar citām metodēm un pamatā tikai nacionālo valstu - nevis ES - līmenī.