Tāpēc, ka cilvēki jauca ar Zolitūdes 8.autobusu. Tas nu daiļā Ābolu ielas vārda nesējam varēja sāpēt. Kad 8.trolejbusam deva 27.numuru, šķita, ka nākamais pārsteigums būs tas, ka trolejbuss kursēs pār Dzelzceļa tiltu. Todien, kad notika lielās izmaiņas, šķirstīju avīzes, taču ar ziņām par šo notikumu bija švaki. Nolēmu uzzināt, kā top trolejbusu maršruti un vai 8.trolejbuss vienīgais tāds cietušais vai ir arī kāds ragainis ar stabilu dzīvi un laimīgām vecumdienām.
Kā atmiņu klade
Dodos uz Rīgas satiksmes (RS) Maršrutu tīkla vadības un plānošanas daļu. Antoņina Belinska, RS sarakstu dispečere, rāda kādu kladi, rotātu rožu attēliem. Tajā viņa raksta visu sabiedrisko transportu maršrutu «biogrāfijas». Lūk, vēsturisks ieraksts 1947.gada vasarā - sāk kursēt 1.trolejbuss. Tā maršruta garums vienā virzienā 4,25 km. Pēc pāris gadiem tas nedaudz maina maršrutu ceļa remontu dēļ. Dzīvesstāsts gan nav garš, jo šo gadu laikā maršuts un numurs nav mainījies. «Tas saglabājies tāpēc, ka ilgi bija vienīgais centru apkalpojošais trolejbuss. Savulaik bija ļoti ienesīgs, taču patlaban kļūst nerentabls,» A.Belinska pieļauj, ka cilvēku centrā kļuva mazāk līdz ar tendenci lielveikalus un darbavietas būvēt ārpus centra. Patlaban 1.trolejbusu no rīta un pēcpusdienā izmantojot daudz skolēnu. Pasažieru skaits mainījies divos autobusos: mazāk cilvēku brauc no Zolitūdes uz centru, iespējams, bezdarba dēļ. No Berģiem 18 metru garā busa vietā brauc 12 metru garais.
Katram sabiedriskā transporta maršrutam joprojām ir pase, kur aprakstīts maršruta garums, depo atrašanās vieta. Senāk maršruts zīmēts ar roku. Reinis Auziņš, RS Maršrutu tīkla vadības daļas vadītājs, rāda, ka tajā atzīmēti posmi, kur ir slikts ceļa segums, intensīva satiksme, smags pagrieziens, kā arī sakaru vietas. Kas tās? «Tur var nodibināt sakarus,» smej R.Auziņš. Laikā, kad nebija mobilo tālruņu, šoferim bija jāzina, kur ir tuvākā telefonabūdiņa, lai ziņotu par trolejbusa bojājumiem.
Visgarākais maršruts vienā virzienā patlaban ir 18.trolejbusam - 10,68 km, īsākais - 3,3 km - ir 20.trolejbusam. Visraibākā dzīve bijusi 5. un 13.trolejbusam, tomēr visvairāk piedzīvojis 13. To atklāja 1965.gada 6.novembrī, sākotnēji kursēja tikai centrā, izlīkumojot teju pa visām lielākajām ielām, un nomainīja vairākus galapunktus, līdz: «no 1980.gada 1.decembra rīta sastrēguma stundās kursē līdz Purvciemam». Gadu gaitā, attīstoties pilsētai, maršruts pagarināts līdz Purvciemam.
Mazāk cilvēku
Kāpēc ir tik daudz brīvu trolejbusu numuru: 2., 6., 8., 10., 12., 21., 26.? Kāpēc 8.trolejbusu nevarēja nodēvēt par 2.? R.Auziņš skaidro, ka savulaik lietotos un tagad brīvos numurus nevar dot jauniem maršrutiem, kamēr tie vēl ir cilvēku atmiņā. Par aizmirstu numuru speciālisti dēvē tādu, par kuru pēc kolēģu un paziņu aptaujāšanas secina - jā, ir aizmirsies. «Visi zina, kur gāja otrais trolejbuss, vai ne? Tieši tāpēc nevar likt,» skaidro R.Auziņš. Es neatceros tādu Mežaparka maršrutu un piebilstu, ka testēt numuru profesionāļu starpā diez vai ir efektīvāk nekā veikt kādu pasažieru aptauju. Iespējams, tad 8.trolejbusa pārmaiņas būtu labākas. RS par maršrutu joprojām saņemot gan sūdzības, gan paldies par to, ka daudz vieglāk pārsēsties uz citiem transportiem nekā iepriekš, gan datus, ka pārvadā vairāk pasažieru.
Kāpēc 8.trolejbuss nevarēja pieņemt brīvo 26.numuru? R.Auziņš skaidro, ka pa 13.janvāra ielu kursē 26.autobuss. Tā būtu uzkāpšana uz grābekļa otrreiz, kā tas notika ar 8.trolejbusu. «Vai tad nevar paskatīties, vai kāpj autobusā vai trolejbusā?» brīnās A.Belinska. R.Auziņš gan atzīst, ka trolejbusi ir līdzīgi ar Solaris tipa autobusiem un pieradumam ir liels spēks. Nācies 21.trolejbusu pārdēvēt par 25., jo cilvēki jaukuši ar identiska numura autobusu. R.Auziņa vadītās komandas uzdevums ir neapskaužams: plānot labu, ienesīgu satiksmes sistēmu, izprotot rīdzinieku pieradumus. «Vakar dzirdēju divas meitenes sarunājamies: stāvu uz Mūkusalas ielas, gaidu astoto, bet nāk tikai kaut kāds divdesmitseptītais. Tiešām grūti izlasīt izmaiņas pieturvietā?» tā A.Belinska.
Trolejbusa pieturā satieku Ilgu, kura atceras 1960.gada jūliju, kad sācis kursēt 8.trolejbuss un galapunkts bijis pie Brīvības pieminekļa. «Man toreiz bija seši gadi, visu mūžu ar to braukāju, un pēkšņi - tāda morālā trauma! Es to allaž saukšu par astoto.»