Taču jautājums, cik Latvijai izmaksās abu šādu koridoru izveide un vai valsts spēs to atļauties, pagaidām ir bez atbildes. _Dienas_ uzrunātie transporta jomas pārzinātāji apšauba Latvijas finansiālās spējas, kā arī Krievijas ieinteresētību projektā.
Izmaksas nezina
Kā ziņots, Rail Baltica jeb tā sauktā Ziemeļu-dienvidu dzelzceļa koridora attīstībā Latvija iesaistījās pirms vairākiem gadiem, projekts iekļauts Eiropas Savienības (ES) prioritāro 30 projektu jeb Eiropas transporta tīkla (TEN-T) programmā. Pirmajā Rail Baltica posmā modernizēs sliedes posmā Tallina-Kauņa, otrajā - izbūvēs Eiropas standarta līnijas, izveidojot ātrgaitas vilcienu satiksmi, kas savienos Helsinkus ar Berlīni. Pirmā posma īstenošanu Latvija krīzes gados iesaldēja, solot darbus atsākt šogad, bet otrais posms ir izpētes stadijā. Eiropas Komisija (EK) gan bažījas par Latvijas ieinteresētību Rail Baltica projektā, ņemot vērā kavēšanos atsākt pirmā posma darbus un arī Latvijas sarunas par ātrgaitas vilcienu maršruta Rīga-Maskava jeb tā sauktā Rietumu-austrumu koridora attīstību. Sarunas sāktas Valsts prezidenta vizītē Maskavā pērn beigās, bet Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina vizītes laikā Latvijā šajās dienās jau panākta vienošanās par konkrētām lietām, preses konferencē ceturtdien paziņoja U. Augulis. Būšot kopīga darba grupa. Jautāti, cik izmaksās šādas līnijas izveide un vai Latvija to varēs atļauties, A. Kampars noteica, ka to abas puses vērtēs, tiks piedāvāti vairāki varianti. «Kad saņemsim izmaksu aprēķinus, tad pieņemsim konkrētus lēmumus par koridora attīstību,» piebilda I. Ļevitins, neizslēdzot, ka projektā varētu iesaistīt arī privāto naudu, kā tas bija, piemēram, ātrvilciena līnijā Helsinki-Sanktpēterburga. Vēl abu valstu transporta ministri šajās dienās vienojušies par mērķi starp Rīgu un Maskavu attīstīt četru joslu ātrgaitas automaģistrāles.
Būs bez ES naudas?
I. Ļevitins paziņoja, ka ātrvilciena līnijas Rīga-Maskava projekts nav politisks, tam ir ekonomiskais pamatojums - kravu caurlaides spējas pašmājās ir praktiski izsmeltas, tādēļ jāmeklē citi virzieni. «Tāpēc redzam potenciālu attīstībai,» I. Ļevitins. Valsts prezidents intervijā Latvijas Radio ceturtdien pauda gandarījumu par Krievijas vēlmi iekļaut Baltiju savos stratēģiskajos transporta plānos. U. Augulis vēlas panākt, lai ātrvilciena līnija Rīga-Maskava tiktu iekļauta TEN-T, kas tad ļautu pretendēt uz šīs programmas naudu. Ministra ieskatā Rietumu-austrumu koridors varētu būt papildinājums Ziemeļu-dienvidu koridoram Rail Baltica projektā. Uzrunātie eksperti neapšauba, ka valsts iegūtu no ātrgaitas vilcienu satiksmes abos koridoros, tomēr šaubas ir par Latvijas finansiālajām spējām un Krievijas lielo ieinteresētību Rietumu-austrumu koridorā. Šie plāni Latvijai izmaksātu daudzus miljonus latu, turklāt U. Auguļa cerības Rietumu-austrumu koridoram dabūt ES naudu ir veltas, ko skaidri intervijā Latvijas Avīzei licis noprast ES transporta lietu komisārs Sīms Kallass. Savukārt no Krievijas amatpersonu izteikumiem noprotams, ka tai ir svarīgi projektā piesaistīt ES naudu; tas nav Krievijas «politiskais» projekts, kā Sanktpēterburga-Helsinki, kurā tika ieguldīti lieli Krievijas līdzekļi, saka avots, kurš vēlējās palikt anonīms. Viņš uzskata, ka ātrvilciena līnijas Rīga-Maskava izveide nav starp prioritārajiem Krievijas dzelzceļa virzieniem, kā domā arī Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK). Viņaprāt, Krievijas patiesie nolūki ir «noraut» Rail Baltica projektu. Par tā tālāko virzību Latvijas valdībai drīzumā EK jāiesniedz rīcības plāns.