Tas vairāk ir jautājums Lietuvas Bankai, jo manā rīcībā faktu nav, ir tikai informācija, ko saņēmām no dažādiem avotiem. Valdība skaidro, ka tas noticis finanšu situācijas dēļ un politika nav iesaistīta - bankā bija iztrūkums 1 miljarda eiro apmērā. Tā nebija privātpersonu nauda, bet gan obligācijas, ko Snoras bija iegādājušās vairākās Eiropas kompānijās kā ķīlu, lai Vladimirs Antonovs saņemtu līdzekļus personīgajam biznesam.
Figurē arī versija, ka Snoras nacionalizācija bija atriebība Lietuvos rytas, kas asi kritizējis Valsts prezidentes Daļas Grībauskaites politiku.
Es zinu, ka Antonovs un Baranausks savai aizsardzībai Londonas tiesā min tieši šos argumentus - viņi savai aizsardzībai grib pavērst tā, ka tā ir politiska lieta, jo Lietuvos rytas, kas ir Snoras Media Group māsaskompānijas uzņēmums, bieži tiek izteikta kritika D. Grībauskaitei.
Antonovs pat izteicies, ka nožēlojot to, ka iegādājies Lietuvos rytas.
Ja viņš nožēlo, tātad viņš nožēlo. Lai nožēlo.
Vai Lietuvos rytas tagad pieder valstij?
Par to neesmu 100% pārliecināts. Pašreiz Snoras akcijas, to skaitā 34% Lietuvos rytas akciju, pieder visiem kreditoriem un vairs nav valsts rokās. Tuvākajā laikā administrators pārdos visu īpašumu, lai nodrošinātos ar kreditoriem, sāks ar lielo kompāniju un pēc tam pāries pie māsaskompānijām. Un tad viņi pārdos Snoras Media Group, nezinu, vai kopā, vai tirgos arī atsevišķas daļas.
Vai Lietuvos rytas darbinieki ir ieinteresēti iegādāties šīs akcijas?
Es personīgi nepirkšu, jo man tam nav naudas. Bet domāju, ka lielākie akcionāri varētu apsvērt, viss atkarīgs no cenas. Iespējams, parādīsies jauni akcionāri. Taču šie 34% akciju nav kontrolpakete - Lietuvos rytas koncernam ir sava pārvalde, kurai ir balsu vairākums, un visus lēmumus pieņems viņi. Mēs gan tagad nodarbojamies ar astroloģiju, taču var gadīties, ka atnāks akcionārs ar jaunām idejām, bet viņam būs jāsadarbojas ar vairākumu - cilvēkiem, kas kopā strādā jau divdesmit gadus.
Kad Antonovs nopirka trešdaļu Lietuvos rytas, viņš to darīja biznesa dēļ vai arī rēķinājās, ka iegūs kaut kādu ietekmi?
Var jau būt, ka viņam bija kāda ietekme, taču 100% varu apgalvot, ka ne jau uz mediju saturu. Taču tikai ļoti naivs cilvēks varētu teikt, ka Antonovs Lietuvos rytas iegādājās tikai biznesa interešu dēļ. Lietuvos rytas ir pati ietekmīgākā mediju grupa Lietuvā, viņš gribēja kļūt par svarīgu cilvēku Lietuvā. Kad tev ir 34% akciju, tas ir viens. Kad tev ir 34% akciju un pieder banka, lai arī cena ir ļoti dažāda, ietekme un tavs statuss, ko dod gan banka, gan 34% medija akciju, tas ir gandrīz tas pats.
Kā jūs domājat, kur Antonovs kļūdījās, ko viņš neizrēķināja?
Man ir ļoti grūti runāt Antonova vietā, jo es vispār viņu nepazīstu un negribēju pazīt, jo viņš man bija neinteresants. Man ar viņu nebija nekādu darīšanu, un es ar viņu nesazinājos kā ar vadītāju sava darba sakarā - ne kā telekanāla vadītājs, ne kā žurnālists. Tā kā es nezinu, kur viņš kļūdījās, bet es gaidīšu, kā jau visi, izmeklēšanas rezultātus - kas tā bija par naudu, kur tā palika, ja viņš darīja kaut ko nelegālu, tam jātiek sodītam neatkarīgi no tā, vai tev pieder Lietuvos rytas vai Lietuvos vakaras akcijas. Mēs arī nevaram spriest, vai labāk būtu bijis banku nacionalizēt un sanēt - mēs nezinām, cik tas izmaksātu. Mums ir pārāk maz informācijas pat valdības kritikai, vienīgais ceļš ir gaidīt, kamēr lieta nonāks Lietuvas tiesā, un tad, protams, prokuroram būs jānolasa apsūdzība. Tur būs jābūt tam, kam jābūt, taču diskusija šajā situācijā neko nemainīs, jo šī banka nekad vairs nebūs banka, to mēs visi labi saprotam. Finanšu koncerna Snoras nav un nekad vairs nebūs.
Kādas izmaiņas bija novērojamas Lietuvas sabiedrībā pēc Snoras gadījuma?
Lietuvos rytas socioloģiskās aptaujas parādīja, ka uzticība bankām nokritusies par 15%. Pēdējo reizi banka Lietuvā bankrotēja pirms 13 gadiem, tas bija ilgs process, kad bankas centās radīt uzticamību sabiedrībā. Taču, protams, uzticība kritās, un būs ilgs laiks, kamēr tā atgriezīsies pirms Snoras ēras laika līmenī.
Vai zudusi arī uzticība krievu pārvaldītajiem uzņēmumiem?
Mēs to neuztvērām tā, ka krievu biznesmenis būtu atbraucis uz Lietuvu, visus apmānījis un aizbēdzis uz Londonu. Raimonds Baranausks, kurš banku izveidoja pirms 18 gadiem, bija šeit ilgi strādājis, sabiedrībā pazīstams uzņēmējs, tāpēc šis jautājums netika pacelts nacionālā līmenī. Snoras, lai arī 68% piederēja Krievijas pilsonim V. Antonovam, tika uztverta kā lietuviešu banka ar vietējo kapitālu.
Vai Snoras krahs ietekmēja Lietuvos rytas mediju grupas darbību?
Nē, nebija nekādas ietekmes, Lietuvos rytas ir pati lielākā Lietuvas avīze, ir daudzus soļus priekšā jebkuram konkurentam, tāpēc problēmas neredzu, varbūt no sākuma ieņēmām nedaudz tādu pašaizsardzības pozīciju, Lietuvos rytas skeptiski reaģēja uz nacionalizāciju, vismaz pirmajās dienās. Taču tagad neredzu problēmas, šī tēma arī pazūd no sabiedrības diskusijām.
Vai Lietuvos rytas bija līdzekļi Snoras bankā?
Lietuvos rytas par gaidāmo nacionalizāciju rakstīja divas dienas, pirms tā notika. 15. novembrī Snoras bankā atradās apmēram miljons eiro Lietuvos rytas līdzekļu. Daži darbinieki piedāvāja ģenerāldirektoram un galvenajam redaktoram izvākt naudu no bankas, viņi pateica - nē, mēs to nevaram darīt.
Tad sanāk, ka Lietuvos rytas kā kreditors šo naudu var atgūt akciju formātā?
Teorētiski tas ir iespējams. Ja runa būtu par vienkāršu biznesu, varētu teikt, ka Lietuvos rytas izdarīja kļūdu, jo neizmantoja viņu rīcībā esošo informāciju. Taču kā mediju organizācija, kas balstās uz lasītāju un skatītāju uzticību, izdarīja pareizu lēmumu, neizmantojot šo situāciju savās interesēs.
Vai gadījumā, ja nebūtu šī raksta, notikumi risinātos citādi?
Man grūti spriest, jo es nebiju tas cilvēks, kas saņēma šo informāciju. Taču, spriežot pēc raksta, bija plāns uzrīkot «masku šovu». Liels furors, aresti uz vietas, bankas vadītāji rokudzelžos, kriminālpolicija maskās iet uz banku utt. Iespējams, scenārijs nedaudz izmainījās, taču pat Lietuvas Bankas vadītāja vietnieks apstiprināja, ka lēmums atlaist bankas valdību un nacionalizēt banku tika pieņemts piektdienā vēl pirms šī raksta.
Tad sanāk, ka principā šis raksts paātrināja procesus?
Es tā neteiktu. Ja tiešām trūka miljarda eiro, tas caurums pastāvēja sen. Katrā no 300 filiālēm Lietuvā bija pa šādam caurumam. Lietuvas Banka apstiprināja, ka šis raksts pamudināja viņus paātrināt notikumus, jo plāns bija visu darīt piektdien pēcpusdienā, kad banka būtu aizvērta uz nedēļas nogali.
Vai ir zināms, cik naudas izplūda no raksta publicēšanas brīža līdz bankas slēgšanai?
Precīzas informācijas nav, tie varētu būt ap 500 miljoniem litu (100 miljoni latu). Raksta autoriem no katra kompānijas direktora, kas paspēja izņemt naudu, vajadzētu saņemt kā minimums treknu Ziemassvētku pīli (smejas). Atsevišķi cilvēki, kurus personīgi pazīstu, stāstīja, ka atvēruši avīzi un sekundes laikā jau zvanījuši savam finanšu direktoram. Tā jau saka, ka gan banku, gan mušu var nosist ar avīzi. Par mušu piekrītu, taču šīs bankas gadījumā nekā daudz, ko nogalināt, vairs nebija.
Kopumā skatot gada notikumus Lietuvā, kurā vietā un kurā topā būtu Snoras nacionalizācija?
Viens no Top 3 notikumiem, noteikti pats negatīvākais. Turklāt notikumi norisinājās pavisam nepiemērotā laikā. Pat tie, kuri nepazaudēja naudu bankā, zaudēja ticību nākotnei, nolēma mazāk tērēt naudu dāvanām, svētkiem, tas viss radīja depresīvu gaisotni. Jo Snoras bija ļoti daudz klientu, tas skāra gandrīz katru ģimeni Lietuvā. Turklāt sakrita ar valdības spriešanu par nodokļu celšanu, tā elektrizējot un nokaitējot atmosfēru.
Latvijā pēc Latvijas krājbankas maksātnespējas pieteikšanas atkāpās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja, vai galvas ripoja arī Lietuvā?
Mums neviens neatkāpās. Lietuvas Bankas vadītājs amatā stājās pirms pusgada, viņš apgalvo, ka izdarījis visu iespējamo tik draņķīgā situācijā. Taču tie, kas Lietuvas bankā bija strādājuši ilgus gadus banku uzraudzības departamentā, ir atstādināti un, domāju, pēc kāda laika nonāks tiesas zālē.
Vai ar jaunu vadību banku sektora uzraudzība kļuva stingrāka?
Jā, jo sāka strādāt visa sistēma. Ja būtu bijusi vecā vadība, viņi satiktos, uzliktu galdā viskija pudeli un teiktu - Raimond, kas tev te notiek? Davai, pa trim mēnešiem izdari kaut ko! Viņš apsolītu - jā, es kaut ko pa trim mēnešiem izdarīšu. Izdzertu to savu pudeli, es, protams, tagad ļoti vulgāri runāju, bet es teiktu, ka vecā vadība nebija tik principiāla. Arī tas, ka Snoras bija īpašnieki trešdaļai Lietuvos rytas akciju, varēja radīt aizdomas, jo šī nav avīze, ko mīlētu mūsu valdība.
Tātad Antonovs 34% Lietuvos rytas akciju turēja kā pistoli padusē, ar ko, ja kas, pabiedēt?
Viens no baņķieriem šo Snoras pirkumu komentēja tā, ka viņi grib kļūt «pārāk lieli, lai spētu krist». Domāju, ka tas arī bija viens no motīviem, kāpēc viņiem bija jāieiet medijos. Mēs visi zinām, kāds šis ir tirgus un bizness. Te nav biznesa, te ir ļoti daudz darba un ļoti maz naudas, un tas turpināsies vēl pāris gadu kā minimums. Ja gribēji investēt 20 miljonus litu, labāk bija nopirkt māju Ģedimina prospektā, lai tā stāv kaut vai tukša, ja labas smadzenes, izdomāsi, ko darīt. Viņi, protams, palīdzēja Lietuvos rytas pastāvēt kā mediju organizācijai, jo situācija bija traģiska, izdevējdarbībai tika piemēroti jauni nodokļi. Ja Snoras neiesaistītos, Lietuvos rytas būtu problēma eksistēt kā medijam. Viņi palīdzēja Lietuvos rytas, bet, vai palīdzēja sev, tas vēl ir jautājums.