Lasījumi būs klausāmi Prozas vakarā, kas notiek šodien plkst. 19 kim? laikmetīgās mākslas centrā, Prozas pēcpusdienā sestdien plkst. 16 1/4 satori telpā un Prozas brokastīs - krogā Andalūzijas suns plkst. 12. Noslēguma pasākums un laureātu paziņošana - svētdien plkst. 18 Club Kino.
Šogad pirmo reizi festivāla dalībniekiem bija jāiztur pusfināls. Līdz šim autorus uz Prozas lasījumiem aicināja Latvijas Literatūras centrs (LLC) vai autori pieteicās paši, tomēr šoreiz, uzklausot iebildumus par lasījumu neaizsniedzamību «vienkāršajam» rakstniekam, LLC ļāvās eksperimentam un izsludināja iepriekšēju pieteikšanos. «Ikviens varēja atsūtīt paša radītu iepriekš nepublicētu vai nelasītu darbu - eseju, stāstu vai romāna fragmentu. Kopā tika saņemti 45 dalībnieku pieteikumi. Autoru vārdi žūrijai līdz pat rezultātu apkopošanai palika nezināmi,» skaidro LLC pārstāve Marika Papēde.
Pagrīdes baudas
«Laiki mainās, un es neuzskatu par pazemojošu iesūtīt savu darbu anonīmai vērtēšanai,» saka rakstniece Nora Ikstena, kura Prozas brokastīs lasīs stāstu Alises brīnumzemes no savas jaunās grāmatas Starp divām durvīm. Viņa, publicists Pauls Bankovskis un tulkotāja Maima Grīnberga bija Prozas lasījumu šūpuļa kārēji 1995. gadā un šūpinātāji līdz 2004. gadam, kad pasākuma vadības grožus pārņēma LLC. Toreiz tas bija prozas maratons - bez žūrijas un apbalvojumiem. N. Ikstena atceras: «Dzinulis bija rakstīt, strādāt literatūrā no sirds. Mums bija svarīgi nevārīties savā «jauno daudzsološo» sulā, bet redzēt mūsu prozas kopainu. Mēs cienījām veco un iestājāmies par jauno.»
Kādreiz prozas lasījumus savā dzīvoklī rīkojis Andrejs Upīts, tāpēc arī jaunie Prozas lasījumi sākotnēji notika rakstnieka dzimšanas dienā 4. decembrī viņa memoriālajā muzejā. «Ap to laiku izlasīju par pasākumiem, ko rakstnieki sākuši rīkot Ņujorkā. Viņiem bija ienācis prātā sarīkot lasījumus pat kādā ātrās ēdināšanas restorānā,» stāsta P. Bankovskis. Paši līdz restorānam gluži netika - iemājoja citās publiskās vietās pilsētā. Pirmie lasījumi saukušies Pagrīdes baudas, arī paši rīkotāji vēl jutušies kā pagrīdē. Ideja par šādu festivālu valsts struktūrām bijusi ļoti tāla. Pasākuma mārketings gūla uz trijotnes pleciem, palīdzēja uzņēmējs Jānis Bergs. «Katrus Prozas lasījumus paši ar mašīnu vedām mūsu grandus - Miervaldi Birzi, Regīnu Ezeru, Gunāru Priedi,» stāsta N. Ikstena.
Jaunākais - ventspilnieks
Prozas lasījumu dalībnieku sniegums tiek vērtēts kopš 2003. gada. Pirmās žūrijas sastāvā darbojās Augusts Sukuts, Gundega Blumberga, Mārcis Bendiks, Jānis Bergs un citi. Šogad - vispirms neklātienē, tagad autoru izpildījumā - prozas darbus analizē Dr. philol. Maija Burima, asociētā profesore Ieva Kalniņa, dzejniece un žurnāla Latvju Teksti Literatūras nodaļas redaktore Liāna Langa, tulkotāja Gita Grīnberga un žurnālists Māris Zanders.
Svarīgs Prozas lasījumu uzdevums ir veicināt interesi par latviešu literatūras tulkošanu svešvalodās un nozīmīgu mūsdienu literatūras darbu tulkojumiem latviski. Pagājušajos gados Latvijas izdevniecības ir laidušas klajā vairāku festivāla viesautoru darbu tulkojumus. Piemēram, 2009. gada piedalījās franču rakstniece Brižita Alegra, kuras grāmata Senomagusas spoki šogad izdota latviski. Šoreiz viesu vakara nebūs, taču jauks notikums ir līdz šim jaunākā autora - Ventspils 1. ģimnāzijas 10. klases skolnieka Miķeļa Marnauzas - piedalīšanās. Vai kas mainīsies, kad Prozas lasījumiem vairs nebūs sešpadsmit? N. Ikstena saskata pasaulīgas izaugsmes potenciālu. Galu galā - Latvijas prozaiķiem šāds pasākums ir vienīgais.