Es, protams, esmu par to, lai viss sakārtojas un lai nebūtu problēmu. Bet domāju, ka gan VVD, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) būtu jādomā, kā viņi to visu panāks. Mūsu viedokļi atšķiras. Jāņem vērā, ka tenderis bija izsludināts galīgi nemākulīgi, neprofesionāli, un tagad tam visam redzam sekas.
Tenderis, kuru savulaik vinnējāt un saskaņā ar kuru veicāt darbus?
Jā, un kurā mēs joprojām vēl esam - mūsu attiecības joprojām nav beigušās.
Ministrs gan saka, ka viss cauri - līgums uzteikts, noteiktais termiņš pēc tā pagājis, valsts puse pārņem teritoriju un meklē jaunu izpildītāju.
Mūsu līguma termiņš beidzas novembrī. Pašlaik ir iesniegts tiesā pieteikums par to, ka VVD vēlas ar mums lauzt līgumu, atsaucoties uz absolūti nepamatotiem argumentiem.
Kas tenderī bija nepareizi?
Izsludinot tenderi, nebija precīzi nodefinēts piesārņojuma ķīmiskais sastāvs, arī vielas daudzuma neatbilstība ir vērtējama nevis dažos desmitos procentu, bet gan desmitiem reižu. Pretendenti - tās bija piecas starptautiskās kompānijas - interesējās, vai drīkst veikt analīzes, šāda atļauja netika dota. Visiem pretendentiem bija jārēķinās ar tiem datiem, kuri tika sniegti. Tas vien, ka visu šo kompāniju piedāvātās cenas darbu izpildei bija publiski pieejamas un mūsu piedāvātā cena bija zemāka nekā citiem par 5%, liecina, ka neviens neko nav pārpratis vai ar ko citu rēķinājies - visi bija vienādi sapratuši uzdevumu: konkrēts šķidrā gudrona daudzums Dienvidu dīķī (30 200 m3) un ar smiltīm sajauktais Ziemeļu dīķī (7051 m3). Mēs šo darbu līgumā noteiktajā apjomā Dienvidu dīķī esam godam paveikuši, visi izejas dokumenti un pavadzīmes par vielu utilizāciju mums ir. Savu darbu esam gatavi turpināt arī tālāk - uzlikt noslēdzošo slāni šķidrajam gudronam, kā arī tad, kad mums apstiprinās jau trešo vai ceturto iesniegto projektu Ziemeļu dīķim par 7051 m3 utilizāciju, veikt arī šo darbu. Pašlaik mums šādas atļaujas nav.
Nu, šķiet, vairs arī nebūs...
VVD mēģina tulkot līgumu, padarot melnu par baltu un otrādi, proti, mums esot jāveic šie sanācijas darbi neierobežotā daudzumā. Tāda veida līgumu Eiropas Savienībā nekad nav bijis un, es domāju, nekad arī nebūs. Gribu atgādināt - un tas ir ļoti būtiski -, ko Vides aizsardzības likuma 19. pants uzliek par pienākumu VVD. Citēju: «vides valsts kontroli īsteno Valsts vides dienests». Viņi vēlas pateikt: uzņēmējiem pašiem jāzina, kas ir mūsu dīķos. Bet likums nosaka pienākumu tieši viņiem zināt, kas ir viņu dīķos! Jo viņi ir organizācija, kas visiem pārējiem izsniedz noteikumus, pēc kuriem strādāt. Tātad nevar rasties situācija, ka šī valsts iestāde savas funkcijas uzdod pildīt privātpersonai. Likums nepieļauj iespēju organizēt sanāciju un dot sanācijas uzdevumu par nekonkrētu vidi, sanējamo materiālu un pielietojamām metodēm. Ja uzdevums ir dots par 30 200 m3 vai 7051 m3, tad mēs ar to rēķināmies. Nevis, ka viņi mēģina ko interpretēt, ka jums tur bija jāparedz, jāzina, jārok nezin cik vēl, vēl, vēl... Mēs jautājam - cik? Atbilde: tas jums pašiem jāzina! Tā tāda tukša atrunāšanās, kas robežojas ar dziļu nekompetenci gan likuma pārzināšanā, gan FIDIC (Starptautiskā Inženieru un konsultantu federācija, kas izstrādājusi līgumu standartus būvniecībā) pārzināšanā, pēc kura šis līgums ir slēgts. Mēs esam līgumu, tā pielikumus un saraksti ar VVD nosūtījuši šīs starptautiskās organizācijas tiesnesim, viņš sniedza rakstisku skaidrojumu, ka šis neapstrīdami ir konkrēta apjoma līgums.
Protams, VVD var rīkoties dažādi. Jauns konkurss ļautu šo vietu attīrīt. Un attīrīt šo vietu ir valstiski ļoti svarīgi. Bet gan ministrijai, gan VVD būtu jāapzina, ko grib izdarīt un cik daudz. Jo pašlaik, kā es saprotu, ir jau kāda ceturtā izpēte, kurā mēģina noskaidrot, kas un cik daudz tad tur īsti ir. Redzam, ka valsts nauda tam visam tiek izlietota nelietderīgi.
To nevarēja noskaidrot sadarbībā ar jums? Veicot sanāciju, taču bijāt spiesti noskaidrot šos rādītājus?
Pēc līguma noslēgšanas sagatavojām projektu, kurā ir pievedceļi, noliktavas telpas, elektrības pieslēgums un viss cits nepieciešamais dīķa izsmelšanas darbiem. Mūsu vācu partneri, kuri ir ķīmiķi, izgatavoja un dīķa malā uzstādīja rūpnīcu saskaņā ar tenderī uzrādīto vielas formulu. Kad nodevām pārstrādei pirmos dīķī esošās vielas kubikmetrus, izrādījās, ka rūpnīca to nevar pārstrādāt. Jo viela izrādījās pilnīgi cita nekā tendera dokumentos paredzētā. Un ar gudronu šai vielai ir tikai ļoti maza līdzība.
Varat precizēt?
Gudrons ir diezgan saprotama, dalāma viela, no kuras vēl var iegūt kaut kādu labumu. Šeit vienā bedrē daudzu gadu garumā padomju laikā gāza visu lieko no rūpnīcām, arī militārajām, kas pārstrādāja dažādas ķīmiskas vielas. Rezultātā ir viela, kas konkrētā situācijā ieņem dažādus stāvokļus - vienubrīd tā ir cieta, ka nevar pat ar ekskavatoru izkustināt, citā brīdī - želejveidīga vai šķidra.
No kā tas atkarīgs?
No spiediena, gaisa temperatūras, nokrišņu daudzuma utt.
Vai jums nevajadzēja līgumu uzreiz apstrīdēt, tiklīdz konstatējāt neatbilstību?
Mēs apstrīdējām. Kad vācu kolēģi šo vielu nespēja pārstrādāt, griezāmies VVD par šo neatbilstību. Pagāja apmēram pusgads, lai visi nonāktu pie kopēja viedokļa, ka tiešām neatbilst. Bija papildu iepirkums, panākta vienošanās ar mūsu apakšuzņēmēju, kādi līdzekļi vēl vajadzīgi, lai šo daudz kaitīgāko vielu, nekā sākotnēji domāts, varētu sadalīt tādā veidā, ka tā būtu tālāk pārstrādājama. Tātad tie papildu miljoni, ko piešķīra, bija paredzēti, lai varētu pārstrādāt šo vielu, nevis saistībā ar daudzumu.
Publikācijās parādās, ka vācu kompānijas tur nemaz neesot, arī jūsu pašu ne, vien kādi sīkāki apakšuzņēmēji...
Tie ir pilnīgi meli. Bija konkrēti cilvēki no Vācijas, kuri šo rūpnīcu darbināja. Ar vācu precizitāti ir aizpildīti visi dokumenti. Rūpnīcu demontēja tikai pirms pāris nedēļām.
Mūsu uzņēmums savu darbu ir veicis. Visas pavadzīmes mums ir kārtībā gan par tām vielām, kas aizvestas utilizēt uz Cemex, gan uz specializētu uzņēmumu Vācijā. Skonto būve arī neprasa nekādu papildu naudu no valsts, to darījām tikai vienu reizi, kad atklājās, ka ķīmiskā formula absolūti neatbilst tendera dokumentācijai. Bet diemžēl ir rēķini, ko pasūtītājs nav apmaksājis, un par to visvairāk sāp sirds, tā ir absolūti nekorekta rīcība no valsts amatpersonu puses. Tā ir jauna parādība Latvijā, ka valsts uzņēmējam atļaujas nemaksāt par viņa kvalitatīvi izdarītu darbu, par ko ir parakstīti nodošanas pieņemšanas akti, iesniegtas pārbaudītas bankas garantijas. Tā ir visatļautība, pārliecība, ka neviens par to nesodīs. Kaut par katru nesamaksātu rēķinu saskaņā ar līgumu krājas soda procenti. Neapšaubāmi viss būs jāsamaksā. Esam iesnieguši tiesā prasību, es nevaru iedomāties, ka tiesā kāds varētu panākt, ka nav jāmaksā, ja darbi padarīti un akti parakstīti.
Pie mums tiesāšanās ilgst gadiem.
Tur jau tā problēma. Ja tiesa būtu nākamnedēļ, es būtu ļoti labā garastāvoklī. Bet, ja tiesa būs tad, kad tā būs, uzņēmējam jārēķinās, ka uz ilgu laiku iesaldēti apgrozāmie līdzekļi.
Kā tas, jūsuprāt, var ietekmēt darbu turpināšanu? Valsts pārstāvji pauduši, ka pat paralēli tiesai sludinās jaunu iepirkumu un kāds cits turpinās iesākto.
Es domāju, ka Finanšu ministrijai būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība šiem procesiem, jo viņi galu galā atbildīgi par to, lai tiktu apgūts Eiropas līdzfinansējums. Mēs, protams, darītu visu, kas mūsu spēkos, lai palīdzētu valstij izmantot šo līdzfinansējumu un lai tas neiegriež robu valsts budžetā. Man liekas, ka VVD līdz galam neizprot šo situāciju. VVD beidzot būtu jāapjauš, ko viņi grib iztīrīt.
Tie kubikmetri, ko pieminat, esot vien pielikumos minēti, bet līgums par objektu kā tādu.
Pielikumi ir līguma sastāvdaļa. Ja viņi saka, ka jārok viss, tad - cik? Deviņdesmit tūkstošu? Simtdeviņdesmit? Atvainojiet, tā ir apzināta uzņēmēju maldināšana!
Jo katrs kubikmetrs maksā naudu?
Ļoti lielu naudu! Ja ministrija saka, ka ierakstījām 7051, bet tas ir tikai indikatīvi, kaut faktiski ir vēlme, lai iztīrām 90 tūkstošus, tā ir uzņēmēju maldināšana!
Kas ieinteresēts maldināt?
Tie, kas to dara!
Tad izšķirošais ir vārds «indikatīvi»?
Tāda vārda līgumā nav! To izdomājuši tie, kuriem gribētos, lai tāds tur būtu. Tas ir mēģinājums novelt problēmu uz uzņēmēju, lai mēs gadiem ilgi tiesājamies, tikmēr, kā saka krievi, рассосется (problēma uzsūksies, viss atrisināsies pats no sevis). Bet tā nebūs! Un maldina sabiedrību ar visādiem izdomājumiem, maldina Ministru kabinetu. Un sūta mūs uz tiesu. Pēc savas naudas. Bet mums nav interesanti tiesāties. Mūs interesē izdarīt savu darbu, saņemt naudu, darīt nākamās lietas.
Valsts amatpersonas baidās atzīt iepriekš pieļautās kļūdas, atzīt iestāžu atbildību?
Kad viņas ir to gribējušas?! Nevis baidās, bet negrib! Un atļaujas demagoģiju, ka vainīgs uzņēmējs, jo tas jau visiem ļoti patīk. Saka: lai iet uz tiesu. Kamēr tur atzīs, ka mums taisnība, būs pagājuši kādi pieci gadi. To, kas tagad amatos, droši vien vairs nebūs. Naudu no budžeta atradīs, samaksās. Bet kuru valstī tagad tas satrauc?
Tā amatos esošie jūtas drošāk. Varbūt kompetences problēma?
Skaidrs, ka problēma arī tā, ka objekts ir ļoti sarežģīts. Mēs saskaramies pirmo un pēdējo reizi ar kaut ko tādu.
Pēdējo?
Latvijā tik milzīga piesārņojuma vairāk nav! Tas ir Eiropas līmeņa piesārņojums. Tāpēc VVD cilvēkiem, kas strādāja pie šī projekta, varētu būt zināma nekompetence. Iespējams, tāpēc neviens tā arī nevar precīzi nodefinēt, kādi ir mērķi, ko grib panākt...
Droši vien ir vēlme iztīrīt visu piesārņojumu?
Kas ir «viss»? Šī līguma darbības laikā no pasūtītāja - VVD - esam saņēmuši dažādus oficiālus dokumentus, kur nepārtraukti mainās šis «viss». Tad ir «D grupa», tad «B grupa», tad «C grupa». Tad 90 tūkstošu, tad 60 tūkstošu! Neviens nezina, cik tur ir. Mēs rokam, cik līgumā paredzēts. 30 200 m3 šķidro vielu izrakām, bet ir vēl. Prasām, ko darīt? Mums saka: rociet tālāk! Sakām, ka naudas tam nav! Nē, jums jārok! Cik? Vienalga cik!
Gluži kā padomju laika armijas anekdotē - no žoga līdz vakaram... Bet skaidrībai taču jābūt, ja nolemts sludināt jaunu konkursu.
Es nezinu, kādi būs jaunie noteikumi. Mums tenderī bija skaidri ierakstīts utilizēt šķidro un cieto. Varbūt tagad varēs kā iekapsulēt vai vēl kā to problēmu risināt. Pasaulē zināmi dažādi veidi, kā rīkoties. Bet tas ir pasūtītāja kompetencē. Mēs šajā situācijā vēlamies vien samaksu par labi padarītu darbu.
Runājāt par nekvalitatīvu iepirkumu. Šis nav ne pirmais, ne pēdējais valsts iepirkums, kurā piedalāties. Arī citkārt šādas problēmas?
Īpaši kvalitatīvi tie nav bijuši nekad. Katra ministrija, valsts akciju sabiedrība, katra pašvaldība veido savu iepirkumu grupu, taisa konkursu, kā grib un saprot par pareizu esam. Kāda tur var būt kvalitāte? Cik tad mums ir to cilvēku valstī, kas var būt speciālisti būvniecības iepirkumu jomā? Mums nav celtniecības ministrijas, faktiski nav atbildības piramīdas, kuras augšpusē būtu cilvēki, kuri par visu šo atbildīgi. Arī jaunais Būvniecības likums ir absolūti nekvalitatīvs un jaunais iepirkumu likums - ļoti apšaubāms.
Bez nozares ministrijas neiztiksim. Pieminiet manus vārdus, mēs kādreiz līdz tai nonāksim. Ja būtu šāda ministrija, es domāju, ka nebūtu ne tādas Zolitūdes traģēdijas, ne problēmas, par ko šeit runājam. Parādiet man vienu cilvēku valstī, kurš kaut ko saprot par būvniecību varas gaiteņos!
Ir taču Būvniecības un mājokļu politikas departaments Ekonomikas ministrijā.
Nu un? Redziet, kādi dokumenti no tā nāk - Būvniecības likums un ar to saistītie valdības noteikumi.
Uzņēmēji nevar iesaistīties, palīdzēt? Ekonomikas ministrijā ir Tautsaimniecības padome, kur būtiskāko tomēr izrunā.
Cik daudz laika tur ir pavadīts!... Diemžēl mūsu idejas parasti paliek kaut kur plauktiņā.
Pieminējāt iepirkumu speciālistu trūkumu. Būvniecības speciālistu mums ir pietiekami daudz?
Speciālistu trūkums ir jūtams visās jomās. Gan inženieri, gan konstruktori, gan vadītāji, arī rūpnīcu vadītāji.
Kā to ietekmē iniciatīvas par lielo algu papildu aplikšanu ar nodokļiem, ko šobrīd izskata saistībā ar nākamā gada budžetu?
Es domāju, ka privātajā sektorā neviens nevar atļauties tādas algas kā valsts uzņēmumu vadītājiem. Mums nav tādas algas kā Latvijas dzelzceļa vai airBaltic vadītājiem.