«Mēs veltām visus pieejamos resursus negadījuma apstākļu noskaidrošanai no iesaistītajām pusēm. Esam iesaistījuši visus atbildīgos darbiniekus,» Dienai rakstiski skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītājs Ivars Vismanis. Re & Re izsniegtas tādas būvniecības risku un būvuzņēmēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises, kas paredz paša RE & RE atbildību arī situācijās, ja zaudējumus izraisījis tā piesaistīts apakšuzņēmējs. Apdrošinot būvkompānijas projektu Zolitūdē, Ergo speciālisti objektu un tā riskus novērtēja pēc paša klienta sniegtās informācijas un dokumentācijas. Klātienē objekts netika vērtēts. I. Vismanis norāda, ka objekta īpašnieks ir atbildīgs par to, lai viss noritētu pēc normatīvo aktu prasībām un kvalitātes standartiem.
Kā iepriekš portālam Nozare.lv sacīja Re & Re valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš, kompānijas objektu būvniecības risks vienmēr tiek apdrošināts par veicamo darbu līguma summu. Būvnieka atbildības civiltiesiskā apdrošināšana veido apmēram 10% no līguma summas. Ergo pārstāvji atbildēs neizplūst. Uz visiem jautājumiem atbildēt nevar, jo teiktais ir jāsaskaņo. Diezgan skopi tiek raksturota arī līdzšinējā sadarbība ar kompāniju: «Re & Re ir Ergo klients, ar kuru uzņēmumam ir lietišķa un konstruktīva sadarbība.»
No Re & Re izvairīsies
Brokeru kompānijas Colemont FKB Latvia izpilddirektors Arvils Pūpols Dienai norāda, ka tagad jebkurš apdrošinātājs, domājot par to, vai sadarboties, sapratīs, ka ar Re & Re risks ir ļoti dārgs. «Vai nu apdrošinātājs šo būvnieku neņems vispār, vai piedāvās ļoti dārgu polisi,» prognozē A. Pūpols. Projekts bijis komplicēts, tāpēc detaļās grūti prognozēt, kā situācija tālāk attīstīsies. «Pārsvarā apdrošinātājs klientam izmaksā atjaunošanas izmaksas. Šajā gadījumā, iespējams, objektu liks nojaukt pavisam, tāpēc atjaunošanas izmaksas nebūs realizējamas,» prāto brokeris, prognozējot, ka, iespējams, tiks izmantots īpašs modelis, lai aprēķinātu, cik izmaksātu aizstāt šādu objektu ar citu. Apdrošinātājiem ir tiesības pārbaudīt ēku pat tad, ja nav notikusi nelaime, bet viņi to dara ļoti reti. «Apdrošināšana balstās uz statistisko pieredzi, kas pakļaujas normatīvo aktu prasībām. Uz tā bāzes apdrošinātājs tad arī veido visu risku pārņemšanu. Ja tiek konstatēts, ka būvnieks neizpilda normatīvu prasības, apdrošinātājam ir tiesības atteikties no zaudējumu atlīdzināšanas,» skaidro A. Pūpols.
Iesaistīti pārapdrošinātāji
Vērtējot apdrošināšanas polises piedāvājumu, tiek ņemts vērā, cik pieredzējusi ir kompānija, kāds ir gada apgrozījums, cik personu tā nodarbina, kāda papildu tehnika tiek izmantota darbos, ir virkne vēl citu faktoru. «Atsevišķi tiek noteikti arī personas riski, kas, piemēram, apdrošina nelaimes gadījumu. Šādu apdrošināšanu būvnieks nokārto tikai saviem darbiniekiem. Piemēram, par Maxima darbiniekiem bija jārūpējas pašai Maximai,» skaidro A. Pūpols. Gadījumos, kad tiek apdrošināti objekti, kuros ieguldīti lieli līdzekļi, apdrošinātājs visu risku uz sevi neuzņemas, tāpēc tiek piesaistīti arī pārapdrošinātāji. Ergo pārstāvis I. Vismanis konkrēti nenosauc, par kādu summu Zolitūdes objektam ir veikta pārapdrošināšana un kura firma to uzņēmusies. «Ergo ir noslēgti līgumi ar vadošajām starptautiskajām pārapdrošināšanas sabiedrībām Munich Re, Hannover RE un SCOR Global RE. Mūsu klienti var būt droši par Ergo maksātspēju, lai nodrošinātu apdrošināšanas līgumos noteikto saistību izpildi,» skaidro I. Vismanis un bilst, ka pērn kompānija atlīdzībās izmaksājusi 65,6 miljonus eiro.
Ietekmēs arī nozari
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka pēc šīs traģēdijas lielāka uzmanība tiks pievērsta civiltiesiskajai atbildībai, īpaši attiecībā uz būvkonstruktoriem, arhitektiem un būvekspertiem. Re & Re apdrošināšanas kompāniju redzeslokā šad tad bija nonākusi, bet, tā kā kompānijai ir daudz objektu, statistiski uz citu fona neizcēlās. «Drīzāk apdrošinātāji pievērsīs uzmanību tam, kādus apakšuzņēmējus būvkompānijas piesaistīs. Tur pelēkuma un arī vadības līmenis ir krietni zemāks,» stāsta J. Abāšins. Viņš teic, ka nozare kopumā varēja būt aktīvāka attiecībā uz civiltiesisko atbildību arhitektiem un būvinženieriem. «Par to, ka būvuzraugiem, būvinženieriem un arhitektiem vajadzētu būt obligātai apdrošināšanai, jau kādu laiku runā, taču līdz šim tas nav ieviests.»
J. Abāšins arī uzsver, ka turpmāk apdrošinātāji maksimāli lielu vērību veltīs tam, ar kādiem apakšuzņēmējiem būvkompānija sadarbosies. «Apdrošinātāji detalizētāk skatīsies, kas ēkā ievilks caurules, ventilāciju, elektrotīklus, kas liks jumtu. Pieredze ar mazajiem un vidējiem būvuzņēmējiem tieši saistībā ar spēju piesaistīt apakšuzņēmumus ir slikta.»