Reemigrācija var būt tikai sekas virknei priekšnoteikumu, kas valstij jānodrošina. Viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem ir radīt cilvēku uzticību valstij, ticību tam, ka ir pieejamas darba vietas un ka valsts sociāli aizsargā savus iedzīvotājus.
Turklāt, lai tiešām sāktos jūtama reemigrācija, jāspēj attīstīt valsti tādā virzienā, ka Latvijas darba vide kļūtu pievilcīgāka par darba vidi tajās ārvalstīs, uz kurām Latvijas iedzīvotāji aizbraukuši strādāt. Tikai tad, kad uzticību valstij izdosies radīt, varam cerēt uz reālu reemigrāciju. Protams, nevar noliegt, ka liela daļa šobrīd ārvalstīs strādājošo Latvijas iedzīvotāju aizbraukuši uz neatgriešanos, bet ir daudz cilvēku, kas strādā vai mācās ārvalstīs, tādā veidā uzlabo savu profesionālo kompetenci un kādu dienu atgriezīsies Latvijā - ja vien uzticēsies valstij.
Sociālās garantijas saistītas ar valsts politiku, bet darba vietu pieejamība - arī ar to, kā veicas uzņēmējiem, respektīvi, darba devējiem. Lai paplašinātos jūsu vadītais uzņēmums un augtu darba vietu skaits, kas būtu vajadzīgs?
Pats pirmais, ko varētu vēlēties, ir, lai valsts pēc iespējas mazāk traucē uzņēmējiem strādāt, lai saruktu birokrātijas slogs. Ja uzņēmēji varētu fokusēties uz svarīgāko - sava biznesa attīstību, tad tas būtu viens no vislabākajiem stimuliem ekonomikas attīstībai. Bet mēs ļoti daudz laika patērējam dažādām valsts iestāžu pieprasītām atskaitēm, un tas ir ārkārtīgi neproduktīvi.
Lai gan katram uzņēmējam atskaišu sagatavošana valsts institūcijām aizņem varbūt vienu stundu gadā, visiem kopā sanāk vērā ņemams laika apjoms.
Gribu uzsvērt, ir globāli jāmaina valsts ierēdņu attieksme pret uzņēmējiem. Patlaban valstiskā mērogā valda liela neuzticība biznesa vides cilvēkiem. Manuprāt, šāda attieksme pēc būtības ir nepareiza, traucē biznesam un prasa ļoti daudz nevajadzīgu resursu.
Kad šāda attieksme radusies?
Tas ir pagātnes mantojums. Mums Latvijā bijuši daudzi turbulenti gadi ar ļoti mainīgiem izaicinājumiem.
Runājat par XX gadsimta deviņdesmitajiem gadiem?
Jā gan. Bet toreiz bija cita situācija. Tagad mēs dzīvojam eiropeiskā sistēmā, tā sakot, piedalāmies citā klubā, un mēs vēlamies nokļūt tur, kur jau ir lielākā daļa attīstīto Eiropas valstu. Līdz ar to svarīgi tiekties uz attīstītajās Eiropas valstīs pastāvošajiem principiem - arī uzņēmēju un valsts iestāžu sadarbībā, un svarīgi ir ievērot šos principus gan katra uzņēmuma, gan valstiskā mērogā.
Nav noslēpums, ka daļa alkohola tirdzniecības atrodas pelēkās ekonomikas sektorā. Valsts iestāžu cīņa ar jūsu konkurentiem - nelegālā alkohola tirgotājiem - laika gaitā pastiprinājusies?
Šobrīd nekas neliecina par to, ka cīņa pastiprinātos. Turklāt par šo problēmu runājam vismaz 15 gadus, bet nekas daudz nav mainījies. Man šķiet, valstij ir gluži vienalga, ka liela daļa alkohola tirdzniecības nozares atrodas ēnu ekonomikas pusē, bet tas nevar būt pieņemami nevienam legāli strādājošam uzņēmējam, kam gan nav daudz iespēju situāciju mainīt.
Kandidējāt pašvaldību vēlēšanās Pārgaujas novadā no saraksta 3x3, bet netikāt ievēlēts. Ko jūs gribējāt mainīt savā pašvaldībā?
Iepriekš neesmu strādājis pašvaldībā, neesmu iesaistījies politikā un, godīgi sakot, arī pārāk necentos, lai mani ievēlētu. Atgriežoties Latvijā, man šķita ļoti būtiski tas, kas notiek manā dzīvesvietā, Pārgaujas novads ir ļoti pozitīvs piemērs, jo ļoti daudzas lietas pēc būtības tur ir darītas pareizi, bet tas nenozīmē, ka nevarētu darīt labāk. Man joprojām ir iespēja ar skatu no malas ieraudzīt to, ko varētu uzlabot, ko ir iespējams darīt savādāk. Mans mērķis ir atbalstīt pozitīvo domāšanu, sekmēt novada attīstību, radot vērtības, nevis tikai atkal un atkal pārdalot esošo budžetu. Gribu arī veicināt sadarbību pagastu vidū. Ticu, ka daudzas pozitīvas pārmaiņas vēl notiks un daudzas idejas, ko esam pauduši, īstenosies.
Patlaban daudzviet Latvijas reģionos uzņēmējdarbību attīstīt traucē elementāras lietas - šur tur trūkst interneta, trūkst atbilstošas tehnikas, kas nolīdzina ceļu, bet šīs vienkāršās lietas ir ārkārtīgi būtiskas, lai sāktos biznesa un līdz ar to arī reģiona attīstība. Būtu labāka infrastruktūra un lielāks atbalsts uzņēmējiem, rastos reālāka iespēja izvietot savas ražotnes tur, kur iepriekš tas nebija iespējams, tiktu maksāti lielāki nodokļi, un novada kasē būtu vairāk naudas, ko atkal varētu ieguldīt infrastruktūras attīstībā. Protams, mēs nevaram aizrauties tikai ar infrastruktūras būvēšanu, svarīgs ir arī cilvēks, un abas šīs prioritātes jāapzinās katram pašvaldības vadītājam, izsverot, kura prioritāte atbilstošajā brīdī ir svarīgākā.
Plānojat nākamgad kandidēt Saeimas vēlēšanās?
Nē, man noteikti nav tāda mērķa.
Bet nākamajās pašvaldību vēlēšanās jūs varētu kandidēt?
Tad jau redzēs, kāda būs situācija.
Kāpēc, jūsuprāt, pašvaldību vēlēšanās kandidē maz uzņēmēju?
Manuprāt, tā gluži nav, ka uzņēmēji nekandidētu. Šajās pašvaldību vēlēšanās - Latvijas mērogā raugoties - dažādu politisko spēku sarakstos bija samērā daudz biznesa vides cilvēku. Bet ir būtiski nodalīt tos uzņēmējus, kuri neprot nošķirt savu un pašvaldības kasi, no tiem uzņēmējiem, kuri vēlas izmantot savas zināšanas kopējas labklājības veicināšanai. Tās ir divas pilnīgi atšķirīgas uzņēmēju kategorijas, dažos gadījumos konkrētu uzņēmēju nākšana pie varas pašvaldībās pat var būt reāli bīstama, nevis vēlama, tāpēc jāvērtē konkrētas personības, nevis tikai piederība uzņēmējiem, pedagogiem, mediķiem vai kādai citai profesionālajai grupai.
Politiķu vidū notiek diskusija par iespējamajām izmaiņām nodokļu sistēmā. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) būtu nākamgad jāsamazina līdz 22%?
IIN ir tikai viens sistēmas elements. Pats būtiskākais ir, lai nodokļu likmes būtu prognozējamas, lai biznesu varētu plānot ilgtermiņā, lai būtu pārliecība par to, kādas būs nodokļu likmes pēc gada, diviem. Tomēr tā nenotiek, un nodokļu maksātāji ir piedzīvojuši ļoti daudz pārsteigumus. Publiskajā telpā izskanējuši viedokļi par dažādu nodokļu likmju maiņām, arī principu maiņām, bet svarīgi, lai šie dažādie risinājumi atbilstu tam, par ko esam vienojušies, izstrādājot Nacionālo attīstības plānu. Ir būtiski uz mērķi iet soli pa solim, nevis krasi mainīt virzienus un mērķus.
Valsts institūciju reakcija uz situāciju krīzes laikā ir bijusi pietiekami savlaicīga, un tas mūs ir izglābis no smagākām krīzes sekām, bet šobrīd, kad mēs runājam par ekonomikas attīstību, pat izrāvienu, pietrūkst gan reakcijas ātruma, gan virzības uz ilgtermiņa mērķiem.
Latvijā joprojām ir ļoti liels skaits ierēdņu, un šāds valsts pārvaldes modelis ļoti daudz izmaksā. Neredzu, ka notiktu būtiskas, sistēmiskas pārmaiņas valsts pārvaldes modelī, bet tādas būtu nepieciešamas.
Jūs domājat, ka ierēdņu skaits būtu jāmazina vai jāoptimizē?
Nav runa par optimizēšanu. Ir jāsauc lietas īstajos vārdos, ierēdņu skaits Latvijā ir ļoti liels, tāpēc nepieciešama samazināšana. Pagaidām mēs cīnāmies ar ārkārtīgi augstu birokrātisko procesu slieksni, kas uzņēmējiem tikai traucē, nevis palīdz.
Kad jūs pārņēmāt Latvijas balzama vadību, teicāt, ka izvedīsiet uzņēmumu no ieņēmumu krituma perioda. Jums tas izdevies?
Pagājušais gads bijis ļoti veiksmīgs. Es nekādā ziņā negribu sacīt, ka darbs, kas tika veikts, pirms es sāku šajā uzņēmumā strādāt, bija darīts slikti, bet te būtu vietā minēt, ka vienmēr var darīt labāk un savādāk. Patlaban uzņēmuma stratēģija ir fokusēties uz svarīgākajiem produktiem un būtiskākajiem eksporta virzieniem, kas nes peļņu, un nenodarboties ar lietām, kas peļņu nenes un nedod nekādu rezultātu. Kas attiecas uz eksportu, tad prognozēju ļoti veiksmīgu kāpumu arī šogad.
Kādu valstu tirgos?
Svarīgākie tirgi ir Krievija, Ukraina, arī Apvienotā Karaliste, šiem tirgiem jāvelta liela uzmanība un jāiegulda nepieciešamie resursi, lai eksporta izaugsme tajos notiktu pēc iespējas labāk.
Krievija tāpēc, ka tepat, kaimiņos?
Krievija vēsturiski Latvijas balzamam ir ļoti svarīgs tirgus. Taču eksporta pieaugums vērojams tikai pēdējos gados. Jāuzsver, Krievija ir milzīgs un interesants tirgus, un mūsu potenciāls tajā noteikti nav izmantots. Vēl viens, būtiski svarīgs tirgus ar lielu potenciālu ir ASV. Iespēja tajā strādāt ir jāizmanto.
Pēdējā laikā daudz diskutēts par to, vai degvielas uzpildes stacijās vajadzētu atļaut vai tomēr aizliegt tirgot alkoholu.
Dažādās valstīs ir atšķirīga pieredze. Mans viedoklis ir, ka Latvijā degvielas uzpildes stacijas ir viens no caurspīdīgākajiem tirdzniecības vietu sektoriem - tajās ir videonovērošana un norit arī darbs ar citām akcīzes precēm. No šāda viedokļa raugoties, degvielas uzpildes stacija ir viena no visdrošākajām alkohola tirdzniecības vietām.
No pārdošanas apjoma viedokļa degvielas uzpildes staciju tirgus daļa ir samērā niecīga. Vērst ierobežojumus uz kādu ārkārtīgi mazu nozares segmentu, kurā turklāt ir ļoti niecīga iespēja tirgot nelegālo alkoholu un tikpat niecīga iespēja pārdot alkoholu nepilngadīgajiem, - tas ļoti izskatās pēc populisma. Neredzu nevienu loģisku iemeslu, kāpēc šobrīd Latvijā būtu jāvēršas tieši pret alkohola tirdzniecību degvielas uzpildes stacijā. Tikpat labi varam uzsvērt to, ka arī pie lielveikaliem daudzi cilvēki piebrauc ar automašīnām, un, ja autobraucēju dēļ tiek noliegta alkohola tirgošana degvielas uzpildes stacijā, tad jau arī lielveikalos nevarētu tirgot neko alkoholu saturošu. Tomēr lielveikalu kontekstā par šādu, ar autobraucējiem saistītu aizliegumu nerunā.
Nesen pieņemti grozījumi Alkohola aprites likumā, kurus jūs un citi nozares uzņēmēji jau asi nokritizējāt.
Alkohola ražotāju nozare spējusi parādīt sevi kā sociāli atbildīgu nozari, mēs esam iesnieguši virkni ļoti konkrētu priekšlikumu, kas vērsti uz jauniešu alkoholisma apkarošanu, diemžēl mūsu priekšlikumi nav uzklausīti. Savukārt pieņemtie likuma grozījumi aizveduši ārkārtīgi tālu no sākotnējā mērķa - jauniešu alkoholisma ierobežošanas. Jāuzsver arī, ka pēdējās izmaiņas likumā veiktas populisma garā. Ir nodalīta viena dzērienu kategorija - proti, alus, turklāt padarīta par jauniešiem vispieejamāko un visatraktīvāko alkoholisko dzērienu kategoriju. Līdz ar to Alkohola aprites likums ir būtiski nepareizs pēc sava gara, un arī brīva konkurence patlaban tiek ierobežota.