Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis cer, ka deputātiem izdosies jau līdz Ziemassvētku brīvdienām paziņot sabiedrībai savu lēmumu. Visticamāk, ka Vienotība, Zatlera Reformu partija, Visu Latvijai!-TB/LNNK un Zaļo un Zemnieku savienība balsos pret grozījumu nodošanu Saeimas komisijām, bet Saskaņas centrs (SC) balsojumā nepiedalīsies.
No tā brīža, kad Saeima būs paudusi savu viedokli, ne agrāk kā pēc viena mēneša un ne vēlāk kā divu mēnešu laikā jāizsludina tautas nobalsošana. Ja politiķu attieksme pret grozījumiem pamatlikumā tiks izteikta līdz šā gada beigām, tos uzreiz Saeimā noraidot bez diskusijām komisijās, tad referendumam būtu jānotiek vēlākais līdz februāra beigām. Neatkarīgi no tā, kāds ir Saeimas lēmums, šo Satversmes grozījumu liktenis ir jāizšķir tautas nobalsošanā. Biedrības Dzimtā valoda rosinātās izmaiņas Satversmē paredz grozīt tās 4., 18., 21., 101. un 104. pantu. Pamatlikuma 4. pantu var grozīt tikai referendumā. Kā labējās partijas, tā SC aicina vēlētājus doties uz referendumu. Ja koalīcijas partiju līderi mudina balsot pret krievu valodu kā otro valsts valodu, tad saskaņieši savus vēlētājus rosina «balsot pēc pārliecības». SC atbalstīja parakstu vākšanu par Satversmes grozījumiem, par kuriem parakstījās arī vairāki SC vadošie politiķi Rīgā un reģionos. Taču SC deputāti Saeimā ir devuši zvērestu, kurā sola stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
Atsaucoties uz to, ka šis ir viens no valsts pastāvēšanas pamatprincipiem, Vienotība varētu aicināt atvēlēt arī nelielus valsts līdzekļus sabiedrības informēšanai līdzīgi, kā tas bija pirms referenduma par Latvijas iestāšanos ES, atzina Dz. Zaķis. Tas nenozīmējot aģitēšanu par savu viedokli, bet gan ar mediju starpniecību skaidrot vēlētājiem šo svarīgo jautājumu, lai veicinātu diskusijas par to medijos un sabiedrībā. Ja šis jautājums netiks plaši apspriests un skaidrots, pilsoņiem referenduma dienā var rasties grūtības izdarīt izvēli saskaņā ar savu pārliecību. Biļetenā šajā gadījumā vajadzētu ierakstīt jautājumu: «Vai jūs esat par Satversmes grozījumiem?», piedāvājot divus atbilžu variantus - par vai pret. Tautas nobalsošanā nebūs vaicāts, vai pilsonis ir par krievu valodu kā otro valsts valodu, kas var apmulsināt vājāk informētu balsotāju. Ja aģitācijai pret referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu tiks izmantoti valsts budžeta līdzekļi, biedrība Dzimtā valoda vākšot parakstus Saeimas atlaišanai, informējis viens no biedrības dibinātājiem Vladimirs Lindermans.