Dubultvēlēšanas
Par 290 Irānas likumdevēja deputātu vietām sacentīsies 6229 kandidāti, kuru vidū būs tikai 586 sievietes. Kandidātus apstiprināja Uzraudzības padome (to veido seši garīdznieki, kurus apstiprina valsts augstākais garīgais līderis ājatolla Alī Hāmeneī, un seši juristi, kurus rekomendējusi tieslietu vadība). Kopumā kandidatūru bija izvirzījuši 12 tūkstoši personu.
Sacensībā uz vietu Ekspertu sapulcē (88 locekļi) Uzraudzības padome apstiprināja 161 pretendentu no astoņsimt, kas bija pieteikušies. Ekspertu sapulce ir ļoti nozīmīga institūcija, jo tā uzrauga Irānas augstākā garīgā līdera darbu un no sava vidus izraugās viņa pēcteci, vēsta ziņu aģentūra AFP.
Vēlēšanās notiks cīņa starp nosacīti mērenajiem kandidātiem, kuri iestājas par Irānas modernizāciju un lielāku atvērtību pasaulei, un tradicionālistiem, kuri dod priekšroku noslēgtākai sabiedrībai un agresīvākai ārpolitikai.
Pie pirmo atbalstītājiem pieder gados jaunie Irānas iedzīvotāji, kas dzimuši pēc 1979. gadā notikušās islāma revolūcijas, kuras rezultātā pie varas nāca teokrātisks režīms. Lielā mērā pateicoties viņiem, 2013. gadā par Irānas prezidentu tika ievēlēts H. Rohanī, nomainot amatā konservatīvo populistu Mahmūdu Ahmadinedžādu, kura astoņos valdīšanas gados Irānas un rietumvalstu attiecības sasniedza vienu no zemākajiem punktiem.
Nepilnos trīs valdīšanas gados H. Rohanī ir izdevies nogludināt attiecības ar Rietumiem, un pērn jūlijā Irāna panāca vienošanos ar sešām lielvarām - ASV, Vāciju, Lielbritāniju, Franciju, Ķīnu un Krieviju - par Teherānas kodolprogrammas iegrožošanu, lai nepieļautu atomieroču nonākšanu Irānas režīma rokās. Apmaiņā pret to tika atcelta daļa no starptautiskajām sankcijām pret Irānu.
H. Rohanī janvārī apmeklēja Itāliju, Franciju un Vatikānu, kļūstot par pirmo Irānas prezidentu, kurš pēdējo 17 gadu laikā ieradies vizītē Eiropā. Iepriekšējo reizi islāma republikas vadītājs oficiālā vizītē Eiropā ieradās 1999. gada martā, kad Romu un Parīzi apmeklēja prezidents Mohammads Hatami, kurš, tāpat kā H. Rohanī, atbalstīja reformas un attiecību uzlabošanu ar Rietumiem.
Prezidents aicina balsot
H. Rohanī prezidentūras termiņš beigsies nākamgad, un parlamenta vēlēšanas tiek uzskatītas par nozīmīgu pārbaudījumu, no kura var būt atkarīgas viņa iespējas pretendēt uz otro pilnvaru termiņu. Tās arī apliecinās, kādu valsts attīstības modeli vēlas redzēt Irānas iedzīvotāji.
Daļa mēreno un liberāli noskaņoto vēlētāju boikotēs vēlēšanas, protestējot pret necaurskatāmo kandidātu apstiprināšanas procesu, ko veic Uzraudzības padome. Viņi norāda, ka ājatollas A. Hāmeneī, kurš ar aizdomām uzlūko H. Rohanī centienus salabt ar Rietumiem, pārraudzītā institūcija dalībai vēlēšanās nav pielaidusi vairākus pazīstamus politiķus, kuri ir neērti valdošajam režīmam.
Reformu atbalstītāji uzskata, ka nepiedalīšanās vēlēšanās nāks par labu konservatīvajiem, kas jau kopš 2004. gada kontrolē Irānas parlamentu. «Nebalsojot mēs neaizšķērsosim ceļu tradicionālistiem, bet nodrošināsim, ka viņi saglabā kontroli parlamentā,» kāds H. Rohanī atbalstītājs rakstīja sociālajos tīklos.
Mobilo telefonu īpašnieki šonedēļ saņēma īsziņas, kurās prezidents H. Rohanī aicināja iedzīvotājus vēlēt, uzsverot, ka tas ir nepieciešams, lai «veidotu valstī nākotni, kas ir pilna cerību». Arī eksprezidents Alī Akbars Hāšemī Rafsandžānī mudinājis irāņus piedalīties vēlēšanās, lai «izvirzītu ultimātu stingrā kursa piekritējiem», atsaucoties uz ziņu aģentūru IRNA, vēsta Radio Brīvā Eiropa.
Irānas reālais vadītājs A. Hāmeneī, acīmredzot bažījoties par mēreno panākumiem, šonedēļ paziņoja, ka Rietumi plānojot ietekmēt parlamenta vēlēšanas. Viņš pauda pārliecību, ka Savienotās Valstis vēlas «iefiltrēties» islāma republikā.