Tos, kuri savu organizāciju nedibinās, zem sava karoga pulcē Babītes novada domes priekšsēža Andreja Ences vadītā Reģionu partija. Tai pievienojas domubiedri no visiem Latvijas reģioniem - tuvākajās dienās šajā partijā plāno iestāties arī Salacgrīvas mērs Dagnis Straubergs ar savu komandu, kas pārliecinoši uzvarējusi vairākās vēlēšanās.
«Mēs esam vīlušies lielo partiju darbībā,» Dienai trešdien sacīja Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska, kura vada pagājušajā nedēļā dibināto Daugavpils novada partiju. Tā ir trešā šajā Latvijas pusē neilgā laikā izveidotā vietējā partija, kurai maijā pievienosies arī Latgales reģionālā partija, kas plāno aptver vismaz pusi Latgales pašvaldību, Dienai atzina viens no tās veidotājiem Preiļu novada domes priekšsēdis Aldis Adamovičs. Pērn novembrī Daugavpilī piedzima Attīstības partija, kuru vada Daugavpils domes priekšsēde Žanna Kulakova, bet šā gada sākumā - viņas vietnieces Līvijas Jankovskas vadībā nodibināja Mūsu partiju, ziņo LETA. Līdzīgas aktivitātes notiek arī otrā Latvijas pusē - šīs nedēļas nogalē Kuldīgā novada domes priekšsēdes Ingas Bērziņas vadībā tiks pieteikta Kuldīgas novada partija. Aprīļa vidū savs politiskais spēks būs arī valmieriešiem. To veido domes priekšsēdis Inesis Boķis. Viņš pats varbūt nevadīs partiju, bet, visticamāk, paliks saraksta pirmais numurs vēlēšanās. Viņa bijušais kolēģis Vents Armands Krauklis Vidzemes partiju izveidoja jau pērnā gada vasarā. Lai cik tas šķistu neparasti, vienā partijā vieniem un otriem atrasties nebūtu vienkārši, jo pilsētu un novadu intereses esot atšķirīgas.
Mērķis - Saeima
Lielās partijas ir zaudējušas uzticību, un tām nav intereses par dzīvi reģionos. Tām arī nav ko piedāvāt pašvaldībām. Nacionāla mēroga partiju biedri laukos nevar ietekmēt šo politisko spēku lēmumu pieņemšanu un bieži nemaz nezina, kas Rīgā tiek lemts. Tāpēc viņi vēlas darboties spēkā, kurā paši ir lēmumu pieņēmēji. Tie ir tikai daži no iemesliem, ar ko ir skaidrota reģionālo partiju veidošanās. Agrāk lokālās partijas varēja uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt - Latvijai un Ventspilij, Ogres novadam, Liepājas partija, Tukuma pilsētai un novadam un vēl dažas. Rīgas rajonā izveidojās Rīgas apriņķa un novadu apvienība, kura tagad ir pārtapusi par Reģionu partiju.
Jau 2009. gada pašvaldību vēlēšanās šis politiskais spēks pārliecinoši nostartēja gandrīz desmit Pierīgas pašvaldībās. Tagad tas plāno pārklāt plašāku teritoriju. Skrundas novada priekšsēde Nellija Kleinberga un Vecumnieku novada vadītājs Rihards Melgailis Dienai atzina, ka Reģionu partija, visticamāk, būs arī viņu izvēle. Vecumnieku novadā nevienai no lielajām partijām nav nodaļas - to bijušais LPP/LC biedrs R. Melgailis minēja kā vienu no iemesliem, kāpēc nevar pievienoties kādai Saeimā pārstāvētai partijai. Interesi iestāties Reģionu partijā izteikuši arī pašvaldību pārstāvji no Gulbenes, Līvāniem, Engures un Jelgavas. Salacgrīvas novada vadītājs D. Straubergs atzina - ir nodoms izveidot stipru Reģionu partiju, kura var gūt pārstāvniecību arī nākamajā Saeimā.
Vienotība gatava uzrunāt
Pagājušajā gadsimtā likumā nebija noteikts, ka daļā pašvaldību sarakstus vēlēšanās var iesniegt tikai partijas. Ar šo iniciatīvu savulaik nāca Tautas partija, kura tādā veidā nostiprināja TP reģionālās struktūras, šādi piespiežot vietējos līderus izdarīt kādu politisko izvēli. Lielākā daļa izšķīrās par labu TP. Tā TP vēlākos gados guva ietekmi pašvaldībās un atalgoja sev uzticīgās pašvaldības ar dāsnām investīcijām. Šī kārtība aizgāja nebūtībā līdz ar treknajiem gadiem. Pirms TP uznāciena pašvaldībās dominēja Latvijas Zemnieku savienība, kā arī LSDSP un Latvijas ceļš, kas jau atstājuši politisko skatuvi. Tikai 2009. gada vēlēšanās Zaļo un Zemnieku savienībai izdevās pievārēt Tautas partiju. Pēc TP likvidēšanas ievērojams skaits pašvaldību deputātu palikuši bez politiskās piederības, kas nepieciešama, lai startētu vēlēšanās - to vairs nevēlas tikai daži, piemēram, Cēsu novada priekšsēdis Gints Šķenders. Zatlera Reformu partijai (ZRP), kuras biedrs Edmunds Sprūdžs vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, iespējams, psiholoģiski ir grūti aicināt pie sevis agrākās varas partijas biedrus, jo tā solījusi īstenot jaunu politiku. ZRP līderi atzinuši, ka veidos savas komandas pašvaldībās no cilvēkiem ar līdzīgu domāšanu un kuri atzīst ZRP mērķus. Zaļo un Zemnieku savienība ir opozīcijā un no šī viedokļa nav saistoša.
Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars ir uzrunājis vairākus no TP ievēlētos pašvaldību vadītājus, bet nevienu, kas būtu pievienojies Vienotībai, vēl nevar nosaukt. Vienotība līdzās partijai ir saglabājusi arī apvienību, kurā nākotnē varēs iestāties reģionālās organizācijas, ko jau izdarījusi Tukuma partija. Lielie politiskie spēki nespēj ilgtermiņā stabili strādāt varā, kas, pēc A. Kampara domām, ir viens no lokālo partiju veidošanās iemesliem - pēc būtības tās neesot nekādas partijas, bet «sistēmai pielāgoti veidojumi». Viņaprāt, lielākā problēma ir, ka pašvaldību cilvēkus pārsvarā interesē viņu vajadzības, nevis ideoloģija un valsts politika kopumā. «Vienotība kā sadarbības platforma vēlas pierādīt, ka ir stabils un prognozējams politiskais spēks, kam ir ko piedāvāt arī cilvēkiem reģionos,» sacīja A. Kampars, cerot atrast veidu, kā ieinteresēt pašvaldības bez tik brutālas resursu pārdales, kāda notikusi agrāk.