Uz Latgales partiju kā partneri iepriekš cerēja arī Latvijas Reģionu apvienība. Tā sestdien pilnsapulcē lems par alternatīviem risinājumiem, jo nav atteikusies no līdzdalības Saeimas vēlēšanās, apstiprināja Reģionu alianses priekšsēdētājs, Babītes mērs Andrejs Ence. Viena no iespējām ir tuvināties Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA).
Par Vienotības partneru loku pašlaik ir vislielākā skaidrība, un tai kā premjera partijai ir visvairāk sabiedroto reģionos. Tā ir noslēgusi sadarbības līgumu ar vietējām partijām no Valmieras, Jēkabpils, Ogres, Kuldīgas un Tukuma. Sarunas tiek turpinātas arī ar partiju Talsu novada attīstībai, un to iznākums varētu būt pozitīvs, apstiprināja Talsu novada priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Arī Latgales partija, kurai ir biedri visā Latgalē, varētu izšķirties par labu sadarbībai ar Vienotību, Dienai atzina partijas līdzpriekšsēdētājs, Preiļu novada priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.
Latgales partija Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās startēja no Latvijas Reģionu apvienības saraksta, kurā bija arī A. Adamovičs, iegūstot savā novadā 20,7% lielu atbalstu. Latvijā kopā par Reģionu apvienību nobalsoja 2,49% vēlētāju. Šādu rezultātu izdevās sasniegt ar minimālu finansiālo ieguldījumu, izlietojot ap 14 000 eiro. Maija beigās bija paredzēts Latgales partijas kongress, kurā atkarībā no EP vēlēšanu rezultātiem plānoja lemt par sabiedrotajiem uz Saeimu. Kopsapulce ir pārcelta uz 21. jūniju, jo nav pagūts to sagatavot. Taču pagājušajā piektdienā Latgales partija informējusi Reģionu apvienību, ka nolēmusi pieslieties Vienotībai, Dienai apstiprināja A. Ence, kurš sacīja: «Tagad esmu dziļās pārdomās. Uz Saeimu ir jāiet, bet vēl nevaru pateikt - kā.»
Atbildot uz vaicāto, vai Reģionu apvienība, kas apvieno vietējos deputātus no 45 pašvaldībām, varētu tuvināties Nacionālajai apvienībai, A. Ence izteica šaubas, vai NA vēlēsies šo sadarbību. Taču NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš Dienai sacīja - pašvaldībās ir deputāti un novadu priekšsēdētāji, kuru redzējums ir tuvs mūsu ideoloģijai. «Tas būtu pienesums nacionāli konservatīvo spēku saliedēšanā,» teica G. Bērziņš. Neoficiāli bija dzirdēts, ka Reģionu apvienība varētu startēt uz Saeimu kopā ar Einara Repšes vadīto partiju Latvijas attīstībai. A. Encem par to nekas nebija zināms. Arī Latvijas attīstībai ģenerālsekretārs Juris Pūce to nevarēja apstiprināt, bet galvenokārt tāpēc, ka lēmums par stratēģiju vēlēšanās vēl nav pieņemts. Iespēju apvienot spēkus viņš pilnībā neizslēdza, taču atzina: «Mēs esam partija, kas uzrunā konkrētu iedzīvotāju grupu. Ja veido apvienību, tad ir jāmeklē plašāks piedāvājums.»
Talsu mērs A. Lācarus ir pārliecināts, ka ar Vienotību izdosies atrast kompromisu. Jāatgādina, ka talseniekiem bija prasība, lai Saeimas vēlēšanās Kurzemes apgabala sarakstā augstā vietā ir pašas Vienotības nodaļas izvirzītais kandidāts, Talsu mēra vietnieks Normunds Tropiņš. Tukuma novada priekšsēdētājs J. Šulcs ir sens Vienotības sabiedrotais. Viņš pieļāva, ka varētu startēt uz Saeimu, jo nolēmis vairs nekandidēt pašvaldību vēlēšanās. Pirms gada pašvaldību vēlēšanās viņa vadītā partija Tukuma pilsētai un novadam ieguva domē 12 no 17 mandātiem un par to nobalsoja 62,87% vēlētāju. Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars apstiprināja, ka J. Šulcs varētu būt Vienotības kandidātu sarakstā «cienījamā vietā un mēs esam priecīgi par to». A. Kamparam arī bijusi saruna ar Latgales partijas līderi Jāni Lāčplēsi, kurš informējis par partijas valdes lēmumu sadarboties ar Vienotību, un pašlaik notiek līguma saskaņošana.
Līdzīgas sarunas ir arī ar Talsu partiju. Vienotības ģenerālsekretārs paredz, ka jau nākamajā nedēļā abus līgumus varētu parakstīt. Patlaban Vienotība vairs neredzot problēmas arī N. Tropiņa iekļaušanai sarakstā, apstiprināja A. Kampars.