Lai pārrunātu šābrīža kritisko situāciju reģionālajās slimnīcās, to pārstāvji vakar bija pulcējušies Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Viņi skarbi norādīja uz situāciju, kas jau tagad apdraud slimnīcu pastāvēšanu. Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Eglītis norādīja, ka 2009. gadā slimnīcām tika samazināts plānoto pacientu skaits, līdz ar to arī finansējums. Bet tieši krīzes apstākļos pacientu skaits palielinājās. Kļūdainie aprēķini finansējuma piešķiršanai tiek izmantoti jau četrus gadus, kas atkārtoti novedis pie tā, ka slimnīcas vairs nevar nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Kā norādīja Tukuma slimnīcas vadītāja Dzintra Rabkeviča, aprēķini liecina, ka līdz gada beigām Tukuma slimnīcā 1500 pacientu paliks bez finansējuma. Savukārt Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītāja Inta Vaivode atzīmēja, ka slimnīca var nodrošināt ārstniecību tikai tāpēc, ka patlaban netiek maksāts piegādātājiem. Kā piemēru slimnīcu pārstāvji norādīja, ka viena pacienta dzīvības glābšana reanimācijā izmaksā ap 1,2 tūkstošiem latu, bet valsts piešķir tikai 186 latus. Tomēr Rēzeknes slimnīcas pārstāvis Jāzeps Korsaks ironizēja, ka, ņemot vērā šābrīža mirstības rādītājus, pēc pāris gadiem finansējums būs pietiekams, jo nebūs vairs pacientu.
Lai reģionālās slimnīcas varētu samaksāt par slimnieku ārstēšanu šā gada pirmajā pusgadā un izkļūtu no parādiem, kas izveidojušies, nemaksājot zāļu piegādātājiem, nepieciešami 1,7 miljoni latu. Taču labākajā gadījumā tām tiks tikai 1,5 miljoni, jo no Veselības ministrijas (VM) papildus prasītajiem 34 miljoniem tai atvēlēti tikai septiņi. I. Eglītis gan vērš uzmanību uz to, ka finansējums tiks sadalīts proporcionāli noslēgto līgumu apjomam. Tas nozīmē, ka slimnīcas, kurām ir lielākie parādi, saņems vien nelielu daļu. Tāpēc kā vienīgo variantu viņš saredz tiesvedības uzsākšanu. «Piketi, streiki, vēstuļu rakstīšana un sarunas ir jau sen noiets etaps. Mēs esam sākuši apspriest iespējamu tiesvedību pret tiem, kas mums ir parādā par padarītu darbu. Šobrīd ir ļoti plašs juridiskais materiāls, kurš dod pamatu domāt, ka tas ir iespējams,» Dienai sacīja I. Eglītis.
VM Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis gan norādīja, ka papildu finansējuma sadalē tika izmantota sistēma, lai to nodrošinātu visām ārstniecības iestādēm, un subjektīvie faktori to neietekmēja. Tāpat arī Nacionālā veselības dienesta direktors Māris Taube atzīmēja, ka Rīgas slimnīcas lielāku finansējumu saņem objektīvu iemeslu dēļ. Viņš arī vērsa uzmanību, ka cilvēki no lauku reģioniem dodas arī uz Rīgas slimnīcām, piemēram, no Zemgales tie ir 22% iedzīvotāju.
Komisija vienojās sūtīt vēstuli ministru prezidentam un Finanšu ministrijai ar aicinājumu rast papildu finansējumu slimnīcu sektoram nākamā gada budžetā. Tomēr slimnīcu pārstāvji pauda nožēlu, ka situācijas nopietnība netiek ņemta vērā.