Kā skaidro Latvijas Civilās aviācijas aģentūras Lidotspējas daļas vadītājs Gundars Lapiņš, dzinējiem ar turbīnām jāatbilst standartiem, taču tas nav konkrēti noteikts skaitlis. «Standartus, kas tiek aprēķināti pēc formulas, veido daudzi parametri, piemēram, kādā dzinēja darbības režīmā veidojas gāzu emisijas - nesadedzinātie hidrokarbonāti, karbona monoksīds, slāpekļa oksīds. Katram civilās aviācijas dzinējam jābūt sertificētam. Taču aviācija ir pārāk dārga nozare, lai katra valsts pati veiktu sertifikāciju, tāpēc Latvijai šo funkciju veic Eiropas Aviācijas drošības aģentūra. Tas attiecas uz gaisakuģu projektēšanu, tipu sertifikātu, modifikāciju apstiprināšanu, sertifikāciju pēc apkārtējās vides prasībām. Mums nav speciālistu, kuri būtu kompetenti dzinēju sertifikācijā, tāpēc uzticamies Eiropas mēroga speciālistiem,» atzīst G. Lapiņš.
Piemēram, aviācijas dzinēju trokšņu emisijas tiek mērītas sertifikācijas procesā speciālā stendā, izmantojot atbilstošus mēraparātus un noteiktu metodiku. «Dzinējam tiek radīti maksimāli grūti apstākļi. Tam jādarbojas noteiktā režīmā, pie noteiktas konfigurācijas. Mēra maksimālo izmešu skaitu. Lai gan ekspluatācijā izmešu varētu būt piecas reizes mazāk, šādas prasības ieviestas, lai gaisakuģu izmantotājiem liktu izvēlēties ekonomiskākus dzinējus. Ja kāds grib lidot ar vecām lidmašīnām, viņam jābūt gatavam par to papildus maksāt - tās ir ekonomiskās sviras, kā stimulēt arī ekoloģisko prasību izpildi,» norāda G. Lapiņš.
Latvijas valsts funkcija ir nodrošināt sabiedrības interešu aizsardzību, izmantojot drošu, ekonomisku un efektīvu gaisa transportu. Valsts šo funkciju veic, izstrādājot nacionālos noteikumus (Eiropas Savienībā (ES) šī funkcija deleģēta ES institūcijām) un veicot to uzraudzību. Tas nozīmē, ka jebkuram aeronautiskajam produktam jāatbilst noteiktiem standartiem. Tikai tad, ja tam veikta sertifikācija, to drīkst ekspluatēt.
Latvijā reģistrētas aptuveni 300 lidmašīnu. G. Lapiņš atzīst - mazajā aviācijā pēdējos gados reģistrētas tikai trīs jaunas lidmašīnas, privātpersonas turpina lidot ar samērā vecām lidmašīnām, jo tajās ieguldīts daudz finanšu līdzekļu.
«Reģistrācijai ir pieteikta 1956. gadā ASV ražota lidmašīna. Ja tā atbildīs visiem nosacījumiem, mēs to reģistrēsim, jo lidmašīnai vecums nav galvenais - ja tā tiek uzturēta teicamā tehniskā stāvoklī, ar to var lidot,» stāsta G. Lapiņš.
Pašlaik vecākā Latvijā reģistrētā lidmašīna ir 1962. gadā ražots lidaparāts, bet tam nav atbilstošas derīguma apliecības, tāpēc ar to lidojumus neveic. Jaunākā lidmašīna ir 2015. gadā uzbūvēts lidaparāts. Pēdējā laikā Latvijā audzis amatieru būvēto lidmašīnu skaits.
«Amatieru līmenī jebkurš var būvēt gaisakuģi, mēs to nevaram aizliegt. Nevaram arī aizliegt lidot, ja ar lidaparātu lido nekontrolējamā gaisa telpā. Mūsu pienākums ir minimizēt to kaitīgo ietekmi, ko aviācija var radīt sabiedrībai. Tiek izvērtēta drošības situācija, analizējam, kad var rasties tehniskie bojājumi, kur nepieciešamas regulējuma izmaiņas. Lidaparāta īpašnieka pienākums ir lidmašīnu ekspluatēt atbilstoši tās valsts noteikumiem, kurā tā reģistrēta. Civilās aviācijas aģentūra kontrolē, kā tiek ievērotas lidojumu drošības prasības,» uzsver G. Lapiņš.