Somijas izglītības sistēma nekļuva par vienu no labākajām pasaulē diennakts laikā. Kvalitatīva izglītība visiem skolēniem, augsti kvalificēti skolotāji, izglītība kā vērtība - mācos, lai strādātu Nokia, ir rezultāts sistemātiskam, mērķtiecīgam darbam vairākus gadus. Somijas piemērs rāda, ka izglītībā nav viena brīnumlīdzekļa, nav kardināli jaunu risinājumu - drīzāk paredzamas, pat «garlaicīgas» atbildes. Vīzija un ambiciozi mērķi izglītības sistēmai valstī, katrā skolā, ģimenē. Labākie kadri - aizrautīgi un prasmīgi skolotāji, kuru profesionālo darbu pienācīgi novērtē. Adekvāti resursi un vadītāji, kuri iedvesmo komandu un efektīvi ievieš risinājumus.
Manuprāt, pastāv diezgan liela vienprātība par to, KAS jādara. Daudz problemātiskāks ir jautājums - KAS darīs un KĀDĀ VEIDĀ? Visvieglākais risinājums ir vainot Izglītības ministriju visās skolu sistēmas nepilnībās. Puse skolas vidusskolēnu nesekmīgi fizikā - vainīgas «pārblīvētās mācību programmas», kas nu jau vairāk nekā desmit gadu Latvijā nav obligātas, nevis skolotāja profesionalitāte un skolas vadības komandas sistemātisks darbs, pārraugot mācību procesa kvalitāti. Skolotājiem zemas algas novada mazajās skolās desmit minūšu brauciena attālumā no pilsētas - vainīga Izglītības ministrija, kas grib likvidēt mazās lauku skolas, nevis vietējā pašvaldība, kas nav gatava atkāpties no populistiskiem priekšvēlēšanu solījumiem. Šogad pabeidzu augstskolu ar bakalaura grādu ķīmijā, bet nevaru atrast pietiekami labi apmaksātu darbu savā specialitātē - vainīga Ekonomikas ministrija, kas neprecīzi aprēķinājusi tautsaimniecībā nepieciešamo speciālistu skaitu.
Izglītības ministrijas loma ir rūpēties, lai izglītības sistēmai tiktu noteikti skaidri mērķi, un pārraudzīt to īstenošanu, deleģējot izpildfunkcijas un efektīvi pārdalot resursus tiem, kas to var paveikt vislabāk, nevis īstenot pašu izdomātus risinājumus. Valsts funkcijai nevajadzētu būt - izlemt katra skolas beidzēja tālāko likteni, noteikt principus skolas budžeta aprēķināšanai vai piešķirt skolotājiem kvalifikācijas pakāpes. Tas jāsaprot abām pusēm - gan tiem, kas izgudro arvien jaunas birokrātiskas prasības, gan tiem, kuru varā ir izvēlēties pašiem pieņemt savus lēmumus. Arī katrai skolai, skolēnam, kaimiņam kļūstot par daļu no risinājuma. Iespējamā misija ir tieši šāda - kaimiņu iniciatīva - programma talantīgu augstskolu beidzēju piesaistei skolām, ko kopā ar citiem Latvijas uzņēmumiem dibinājuši Lattelecom, Swedbank un Ideju partneru fonds.
Iespējamajā misijā, tāpat kā skolotāju sagatavošanas programmās Somijas augstskolās, atlase ir 12 pretendentu uz vienu vietu. Programmas jaunie skolotāji, kas nekad agrāk nav mācījušies pedagoģiju, pēc piecu nedēļu intensīvām mācībām uzsāk darbu skolā kā pilna laika skolotāji, turpinot mācīties un saņemot individualizētu atbalstu divus gadus. Iespējamās misijas skolotājiem ir labi skolēnu akadēmiskie sasniegumi; viņu lielākais ieguldījums - skolēnu patstāvīgas mācīšanās prasmes un lielāka pārliecība par saviem spēkiem. Brīnumlīdzekļa nav. Ir ambiciozi mērķi un mērķtiecīgs ikdienas darbs.
Iespējamā misija kā uzņēmēju dibināta nevalstiska organizācija ir unikāla, veicot darbu, kas parasti ir valsts institūciju kompetencē - sagatavot un skolām piesaistīt skolotājus. Varbūt tieši tajā slēpjas šīs programmas veiksmes atslēga - nevis par katru cenu «noturēt naudu sistēmā», bet meklēt piemērotākos risinājumus katrai problēmai.