Standard and Poor's informēja 15 no 17 eirozonas valstīm, ka varētu samazināt to reitingu. Aģentūra uzsvēra, ka pēdējās nedēļās sistemātisks spiediens pār eirozonu audzis tik ļoti, ka apdraud visas zonas kredītreitingu. Reitingu pazeminājums vēl vairāk padziļinātu parādu krīzi, jo apgrūtinātu iespējas obligāciju tirgos piesaistīt līdzekļus eirozonas glābšanas fondam. Vienīgās valstis, kurām pirmdien neizteica brīdinājumu, ir Kipra, kas tādu jau saņēmusi, un Grieķija, kas balansē uz bankrota robežas.
Kā uzsver ziņu aģentūra AP, īpaši pārsteidzošas ir ziņas par iespējamo Vācijas augstā AAA kredītreitinga samazinājumu. Valsts parādzīmes uzskatītas par vienām no drošākajām pasaulē. Augstāko kredītreitingu eirozonā līdz šim vēl nosargājusi arī Francija, Austrija, Nīderlande, Somija un Luksemburga.
Standard & Poor's lēmums izziņots pāris stundu pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī kopīgā paziņojuma par eirozonas glābšanas ieceri: ES līguma maiņu, kas paredz stingru dalībvalstu budžeta uzraudzību un sankcijas tām valstīm, kas pārkāpj noteikto 3% deficīta robežu.
Abi līderi nekavējās atbildēt, ka ņems vērā brīdinājumu un darīs it visu, lai nodrošinātu eiro. «Mēs tiksimies ceturtdien un piektdien [ES samitā] kā eiropieši un pieņemsim lēmumus, kurus uzskatām par pareiziem, un tādā veidā stabilizēsim eirozonu un atgūsim uzticību,» uzsvēra A. Merkele.
Tikmēr eirozonas vadītājs Žans Klods Junkers pārmeta, ka kredītreitingu aģentūras brīdinājums ir pārspīlēts un negodīgs. Viņš uzsvēra, ka tā nevar būt tikai sakritība, ka tas izziņots tieši zīmīgā samita nedēļā.
Arī eksperti norāda uz samita tuvumu, kas vairo saspīlējumu. «Ja es atbalstītu konspirācijas teorijas, es teiktu, ka Standard & Poor's mēģina izdarīt spiedienu uz Eiropas politiķiem,» ziņu aģentūrai Reuters sacīja investīciju firmas Rathbone Brothers speciālists Deivids Kombs. «Es nedomāju, ka tas ir slikti. Es domāju, ka tas ir kas nenozīmīgs. Neviens jau neapgalvo, ka Vācija gatavojas nepildīt saistības.»