Piederība gan ES, gan citām starptautiskām struktūrām ir laba lieta, tomēr to darboties spēja ir tieši atkarīga no dalībvalstu rīcībspējas, arī politiskās. ASV objektīvu iemeslu dēļ atsevišķās ļoti nozīmīgās sfērās (piemēram, pēdējā laikā tik daudzšķautņainajā drošībā) ir tikusi atbildības lauvas tiesa. Otrkārt, šī lielvara ir mums principiāli draudzīga, ko cenšas regulāri apliecināt arī tai pašā militārās drošības ziņā.
Reālas ārpolitikas prognozes, kas jau pavisam tieši attieksies uz mums, varēsim veidot pēc nedēļas, kad būs zināmi ASV divpalātu parlamenta vēlēšanu iznākumi, tomēr arī amerikāņu priekšvēlēšanu cīņas ieiešana finiša taisnē ir interesanta kaut vai atpazīstamo paralēļu dēļ. Pirmām kārtām ir jārunā par ASV polittehnologu izmanību šaut no visiem stobriem, radot masveidīguma un demokrātijas iespaidu. Protams, tā ir demokrātija, tomēr aizvien lielā mērā divpartijiska, un to būtiski nemaina pat šajās vēlēšanās tik izšķirīgā anarhistiskā «tējas partijas» kustība, kurai pēc definīcijas nav ne centra, ne vadības. Ar amerikāņu «pa saulei» censoņiem ir citādi - to pozitīvisma vai biežāk gan negatīvisma it kā individuālo kampaņu spontānums ir plānots, masīvs un, priekšvēlēšanu pēdējā nedēļā ieejot, arī rūpīgi tēmēts. Kā to raksturojis kāds no republikāņu reklāmistiem: līdz šim īstenota masīva bombardēšana, bet nu pie darba ķersies snaiperi - ar precīziem uzbrukumiem pretinieku kandidātu vārīgākajām vai it kā vārīgākajām vietām.
Pats par sevi tas nebūtu nekas slikts, ja vien apvainojumi būtu ar reālu segumu, nevis tikai apsaukāšanās līmenī, kā tas diemžēl pārsvarā ir. Opozīcijā esošie republikāņi itin viegli izmanto, piemēram, emocionāli jūtīgo banku glābšanas argumentu: ka demokrātu prezidentūra ir iegrūdusi miljardus pie ekonomikas krīzes vainojamo banku sanācijā, bet bezdarbs valstī tā arī nav būtiski krities. Un tā arī ir - tie abi ir patiesi fakti, tikai katrs no «savas operas». Banku glābšana bija ekonomikas sistēmiskas nespējas novēršana, bet nodarbinātība, kaut nenoliedzami saistībā ar šo, tomēr ir ievērojami atšķirīgs jautājums. Turklāt no bankām sākotnēji rezervētajiem 700 miljardiem dolāru valdība, visticamāk, galu galā iztērēs tikai 50, varbūt pat gūstot no šā aizdevuma nelielu pelņu, bet pārējais ir aizgājis tieši darbvietu saglābšanai ASV tik svarīgajai autoražošanai.
Diemžēl viss liecina, ka «pret un pa saulei» darīšanās būs panākusi savu, bet vēlētāji ir tikai vēlētāji. Pat demokrātijas citadelē ASV.