Ar ko sākt remontu
Pirms darbu sākšanas ir svarīgi sev atbildēt uz būtiskiem jautājumiem.
1) Cik liels darbu apjoms tiek plānots? Vai tas būs tikai kosmētiskais remonts vai kapitālais remonts, kad notiek dzīves telpas plānojuma mainīšana, elektrības pārvilkšana, santehnikas nomaiņa.
2) Ko vēlies paveikt, un vai to var izdarīt? Ja pērc dzīvokli, tad jāzina - vai tiks izmantota gāze vai elektriskā plīts, jo varbūt jāpalielina jaudas un jāmaina visa instalācija. Arī santehnikai jāpievērš uzmanība, jo stāvvadi jau telpā parasti nav redzami. Jācenšas izpētīt grīdas stāvoklis, jo zem linoleja vai kāda cita grīdas seguma tā varbūt jau ir izpuvusi.
3) Jāparedz vēlamais budžets. Gan tad, ja tiek ņemti meistari, gan arī tad, ja remonts tiks veikts pašu spēkiem. Jāveic cenu aptauja (samaksa par darbu un par materiāliem). Nekad nevajag rēķināties ar vismazākajām summām, bet vērts par atskaites punktu ņemt vidējo skaitli.
4) Remontam atvēlētais laiks arī jāplāno ar rezervi. Trīsistabu dzīvokļa remontam jārēķina vismaz mēnesis, bet tas ir ļoti aptuveni, jo katrā gadījumā jānovērtē darbu apjoms.
5) Plānojot izdevumus remontam, jāparedz ailīte arī neparedzētiem izdevumiem, jo tie noteikti būs. Maldīgs ir pieņēmums - jo jaunāka māja, jo ticamāk, ka neplānoto izdevumu būs mazāk.
Līgums disciplinē
«Pēc pieredzes zinu teikt, ka, jebkuru darbu darot un ar kādu sastrādājoties, lai sevi un sadarbības partneri disciplinētu, obligāti jānoslēdz līgums,» tāds ir K.Lepses-Kazarjanas padoms katram, kurš iecerējis remontdarbus uzticēt meistariem.
«Reizēm noder pat divu privātpersonu līgums. Kad tiek dota nauda par materiāliem, tad jārīkojas strikti - uzraksta summu un dod izpildītājam par to parakstīties. Lai arī tam nav juridiska spēka (bez liecinieku apliecinājuma), bet tas uzliek atbildību un disciplinē,» iesaka K.Lepse-Kazarjana.
Kur meklēt labu un uzticamu meistaru? K.Lepse-Kazarjana uzskata, ka vislabākā reklāma ir «no mutes mutē», kad meistars tiek ieteikts. «Ne vienmēr ejam pie sveša friziera, bet meklējam kādu ieteikumu, labas atsauksmes, tāpat ir ar remonta meistariem un dizaineriem. Atskaites punkts varētu būt atsauksmes, viņu paveiktie darbi.»
Pakāpeniskums
No darbu plānošanas viedokļa, veicot remontu, jāievēro zināma secība. Vispirms uz papīra «jāizliek» cerētais mēbeļu izvietojums. Tikai pēc tam var plānot gaismas ķermeņu izvietojumu un arī rozešu atrašanās vietas. Lai nav tā, ka pēc remonta saproti, ka nav iespējams elektrības kontaktā ievietot datora vai kafijas kannas vadu.
Pamatīgākās lietas (grīdas segumu, santehniku, apdares materiālus, vannas istabas un virtuves noformējuma un iekārtojuma elementus) vajadzētu izvēlēties pēc iespējas kvalitatīvākus, bet ar vieglāk nomaināmām lietām (mēbeles, aizkari) var arī eksperimentēt.
«Lai arī no pieredzes zinām, bieži vien interjerā nav nekā noturīgāka par pagaidu variantu,» piebilst dizainere un paskaidro, «ja tiek mainīti logu rāmji, tad, ņemot vērā ēkas arhitektūru, var izvēlēties gan plastikāta, gan koka rāmjus - kas nu ir stilam iederīgāk. Koka rāmji pēc kāda laika būs jāatjauno, ar plastmasas rāmjiem sanāks lētāk un ilgāk.»
Loģiska remonta gaita - vispirms griesti, tad sienas un tad grīda. Bet ir izņēmumi, piemēram, ja tiek mainīta grīda, tad tas būtu jāveic pirms sienu apdares. Pirmie tiek veikti netīrākie darbi - grīdu izlīdzināšana, radiatoru, logu un durvju nomaiņa, elektroinstalācijas ievilkšana, griestu, sienu un grīdu pirmapstrāde un izlīdzināšana, virzoties no dzīvokļa tālākā gala uz ārdurvju pusi.
Iepirkties gudri
Maldīgs ir uzskats, ka lamināts ir lētāks nekā parkets. Labs lamināts ir otrās šķiras parketa cenā. Arī labu trīsslāņu parketu var nopirkt par izdevīgu cenu, ja to pērk tieši no ražotāja. Materiālus izdevīgi var iegādāties akciju laikā. Interesantas idejas var smelties dārgos salonos, kur kolekciju nomaiņa ir dinamiskāka, tāpēc bieži mēdz būt izpārdošanas.
Pērkot flīzes, jāpievērš uzmanība šķirām. Otrā un trešā šķira nozīmē, ka flīžu partijā pieļaujami brāķi. Veikalā izklājot, tos var redzēt (nevienāda izmēra flīzes, neprecīzs zīmējums u. c.), bet defekti var būt tikai dažām flīzēm. Pirms iegādes preci var pārcilāt un atlasīt.
Krāsot sienas vai līmēt tapetes - tas ir gaumes jautājums. Sienu apdares veidi ir tik dažādi - tapetes (sākot no papīra līdz šķidrajām tapetēm), krāsotas, dekoratīvie apmetumi, ar trafaretiem apzīmētas, sienu panelējums, kas tagad atgriežas jau savādākā izpildījumā, audumi pie sienas, apgleznotas.
«Tikpat grūti ir rast viennozīmīgu atbildi uz jautājumu - kurš grīdas klājums virtuvē būtu vislabākais - flīzes, lamināts, linolejs? Ja staigā pa māju čībās, tad no kopšanas viedokļa vieglāk ir notīrīt flīzes, bet, ja staigā mājās plikām kājām, tad uz flīzēm nav patīkami stāvēt. Protams, ja vien nav siltās grīdas, kas tomēr atkal prasa papildu izdevumus gan ierīkojot, gan arī pēc tam ekspluatējot. Ja šķīvis nokrīt uz koka grīdas, tas var arī nesaplīst, bet uz flīzēm - tas noteikti saplīsīs,» mudina atcerēties dizainere.
Dabiskums un ekoloģija
«Nākamgad modē būs cita krāsa!» smejas dizainere un piebilst, ka ar telpu krāsām gan nav kā ar kleitu krāsām, jo katru gadu jau remonts tāpēc netiks veikts. «Primārais - katra paša sajūtas. Ir cilvēki, kuriem patīk ilgi dzīvot vienā un tajā pašā vidē, tāpēc tiem jāizvēlas savas mīļākās krāsas. Bet dinamiskajiem, kuriem patīk mainīt vidi, jāizvēlas neitrāls fons, bet interjera priekšmetos, tekstilijās - tur jāizmanto modes krāsas.»
Dabiskums interjerā vispirms var izpausties krāsu tonalitātē - tie ir visi dabas toņi. Modē vienmēr ir dabīga koka mēbeles, korķa grīdas, linu aizkari un pinumi. Bet ekoloģiskā tēma būtiska ir materiālu izvēlē. Alerģiskiem cilvēkiem ir iespēja izvēlēties arī īpašas krāsas apdarei - videi un cilvēkam draudzīgas, kas nesatur šķīdinātājus. Arī mēbeļu ražotāji norāda - kādi materiāli ražošanā izmantoti. K. Lepses-Kazarjanas padoms ir vienkāršs: «Pētīt katra izstrādājuma aprakstus, jautāt pārdevējiem, meklēt internetā atsauksmes un pieredzi.»