Tas raisīja vētrainu žurnālistu ģildes reakciju, piebalsojot arī Saeimas priekšsēdētājai, agrāk Latvijas Avīzes žurnālistei Inārai Mūrniecei un citiem politiķiem. Nopietns preses brīvības apdraudējums! Nu balsis apklusušas. Acīmredzot apdraudējums beidzies. Krustiņa kunga teiktajā nejūtu naidu un dusmas, bet gan pragmatisku situācijas vērtējumu. Varot pamanīt avīzes nacionāli konservatīvā kursa maiņas pazīmes. Pagaidām gan redakcijas uzvārdi nemainās. Pagaidām. Kā iespējamu kandidātu a/s Lauku Avīze satura vadībai Krustiņš piemin kādu reiz ļoti populāru televīzijas raidījumu vadītāju, kurš nesen Positivus festivālā piedalījies ar labi zināmas dokumentālas filmas demonstrējumu.
Notikušā skandāla iemeslu Krustiņš redz vajadzībā netraucēt varas vertikālē nostiprināties Solvitai Āboltiņai. Šis varētu būt arī iemesls citām skaļākām vai gludākām pēdējā laika amatpersonu nomaiņām… taču to vajadzētu rakt augšā žurnālistiem, nevis vienam pensionāram, tā Krustiņš. Mediju brālības vairākums aizņemts ar sīku skandāliņu atspoguļojumu - kādēļ kāds par ātru braucis, lieku glāzīti iedzēris, nepieklājīgu vārdu pateicis… Tāds amerikānisks stils. Netiek uzdoti jautājumi par politikas procesa un tam pakārtotu notikumu būtību. Tas ir viens no iemesliem, ka žurnālisti un mediji vairs būtiski nespēj ietekmēt valsts politiskos un ekonomiskos procesus, kā tas bija vēl pirms gadiem 10- 15. Ar avīzi šodien nevar nosist valdību. Tikai mušu. Šādā spriedumā gan arī pretruna. Ja mediji nevar ietekmēt procesus, tad kādēļ padomes priekšsēdētājs bija jāpadzen? Tātad tomēr var, vai notikušajam citi iemesli?
Piktums par jauno žurnālistu kvalitātēm var tikt norakstīts uz mūžīgām paaudžu pretrunām, tomēr svarīgi atzīmēt to mūsu sarunas daļu, kur ieskanas politikas notis. Ierastākā mediju prakse šobrīd - analizēt notikušo un komentēt, kā vajadzēja (ko slēpt, arī autors še grēko). Citiem vārdiem - patīkamās improvizācijas par «kā būtu, ja būtu». Lūk, Krustiņš nevis sūkstās par to, kā vajadzēja, bet prognozē to, kas notiks. Reta parādība Latvijas informācijas telpā. Vajadzīga pieredze, zināšanas un prasme ar tām darboties, kā arī ēdamkarote drosmes.
Nu jau bijušais Latvijas Avīzes padomes priekšsēdētājs nedomā, ka drukātās preses noriets ir tuvu. Cita lieta, ka presei stingri jātur kvalitāte, bet valstij būtu jānāk talkā mediju drukātā segmenta stiprināšanai, kas nebūt nenozīmē tiešu un primitīvu naudas došanu. Tas savukārt varētu būt iemesls izmaiņām mūsu aizvēsturiskajā Preses likumā.