Pašlaik zinātnieki visā pasaulē mēģina atšķetināt arī citu vēža paveidu genomu, lai identificētu «gēnu kļūdas». Lielbritānijas zinātnieki pēta krūšu, Japānā - aknu, bet Indijā - mutes vēzi. Savukārt Ķīnā pēta kuņģa, bet ASV - smadzeņu, olnīcu un aizkuņģa dziedzera vēzi.
Lai gan tas prasīšot daudz laika (vismaz piecus gadus) un naudas, tomēr lielāko ieguvumu no tā jutīs vēža slimnieki. «Defektīvo gēnu apzināšana izmainīs mūsu domāšanas veidu par atsevišķiem vēža paveidiem,» uzskata Lielbritānijas vadošais vēža pētnieks Maikls Stratons. «Atklājot visus vēža gēnus, mēs varēsim izstrādāt jaunas zāles, kas paredzētas specifiski mutētajiem gēniem un ļaus uzzināt, kuriem pacientiem kļūst labāk no jaunās ārstēšanas. Šīs atklājums arī ļaus attīstīt asins analīzes veseliem pieaugušajiem, kas varēs identificēt tādus DNS struktūras, kuras var liecināt par vēzi.
«Šī ir pirmā reize, kad pilnībā atklāts vēža genoms, un kas līdzīgs sagaidāms arī ar citiem vēža paveida genomiem,» teikts Lielbritānijas Vēža izpētes institūta paziņojumā. «Jo vairāk vēža genomu ar šo tehniku tiks atklāti, jo lielāku sapratni mēs gūsim par to, kas izraisa un attīsta vēzi, pilnveidojot mūsu iespējas novērst un ārstēt šo nāvējošo slimību.»