Nūjošanas instruktore, Rēzeknes pilsētas domes sporta pārvaldes vadītāja vietniece Valentīna Svilāne uzskata, ka regulāra nūjošana gan uzlabo fiziskās spējas, gan dod milzīgu pozitīvās enerģijas lādiņu. «Dažreiz ir tā, ka pēc garas darba dienas vairs nekur negribas iet, taču, pastaigājot pusotru stundu ar nūjām, pēc tam ir tāda enerģija, ka var vēl tikpat ilgi pastrādāt.»
Jāsāk sevi mīlēt
Kamēr Rēzeknes augstskolas sporta pasniedzējs, Latvijas Sporta akadēmijas doktorants Aivars Kaupužs māca, kā pareizi paņemt rokās nūjas un spert pirmo soli, grupiņa nūjotāju jau atgriežas no garāka gājiena. Aleksandrina agrāk strādājusi poliklīnikas reģistratūrā, priekšlaikus pensionējusies, tomēr pēc pensionāres nemaz neizskatās, ir slaida un vingra. Ar nūjošanu viņa sākusi nodarboties nesen, iesaistoties Aivara Kaupuža vadītajā pētījumā senioriem Esi aktīvs, būsi vesels! Aleksandrina atzīstas, ka ar sportu nav nodarbojusies kopš skolas gadiem. «Zemapziņā jau sen bija sajūta, ka ir jāiet un jāmeklē kāda iespēja kustēties, tikai ne vienmēr varēja sevi piespiest, bija arī neērti, ko citi teiks. Sākumā jau tik gludi nemaz negāja, it kā nekas sarežģīts tur nav, bet tomēr! Paldies Aivaram, ka mūs izvilka ārā no mājām!» smejas Aleksandrina. Savukārt Antoņina uz nūjošanu brauc no laukiem. Pati mājās sagādājusi nūjas, taču grib šo nodarbi apgūt pareizi, turklāt vieglāk ir nodarboties kopā ar domubiedriem, nevis vienai pašai. «Laukos to ne vienmēr pareizi saprot, cits arī pasmejas - ko tu te staigā bez darba! Bet es vienalga nūjošanu nepametīšu, jo ir jārūpējas par savu veselību, jāmīl sevi. Ja sāc sevi mīlēt, tad arī sportam atrodas laiks.»
Cīnās ar peļu vēderiņiem
Valentīna Svilāne un Aivars Kaupužs bija pirmie, kas Rēzeknē uzsāka mācīt nūjošanu. 2007. gada rudenī viņi bija vienīgie no Latgales, kuri piedalījās Tautas sporta asociācijas rīkotajā seminārā, kur Somijas speciālisti stāstīja par šo Skandināvijā populāro sporta veidu. Par Rēzeknes Sporta pārvaldes līdzekļiem tika nopirktas pirmās nūjas, Valentīna un Aivars sāka aicināt rēzekniešus uz nūjošanu. Valentīna smejas, ka arī šoreiz aktīvākas bija sievietes, kuras ātri saprata, ka ar nūjošanu var gan cīnīties ar lieko svaru un celulītu, gan arī nostiprināt muskuļus un tikt vaļā no nepatīkamajiem peļu vēderiņiem uz augšdelmiem. Pārsvarā nūjotāji ir vidēja vecuma cilvēki. Vēl viens nūjošanas pluss ir tāds, ka ar to var nodarboties jebkuros laika apstākļos.
«Ja ir skaists laiks, tad mēs ejam uz Vipingas parku, vēl kādu lieku riņķi izmetam, pieci - seši kilometri sanāk. Šoziem reiz bija tāds putenis, ka es domāju, nu, diez vai kāda trakā atnāks! Bet viena trakā atnāca un tad mēs divas trakās gājām, tā bija tāda kolosāla iešana, ko vēl tagad atceros ar milzīgu gandarījumu,» saka Valentīna.
Par slēpēm vairāk nejautā
Kā uz nūjotāju bariņu skatās apkārtējie? «Nu jau ir pieraduši, vairāk informēti, vairs nejautā - bet kur tad ir jūsu slēpes?» smejas Valentīna. Ja kāds arī uzsauc, kāpēc staigājot apkārt, tad parasti viņas atbilde esot tāda - mēs staigājam tāpēc, lai par mums rakstītu avīzēs. Aivars piebilst, ka vecāka gadagājuma kundzes tomēr kautrējoties no apkārtējiem un negribot iet ar nūjām vienas pašas, turklāt Rēzeknē ir ļoti maz vietu, kur to būtu iespējams netraucēti darīt. «Te nav kā Skandināvijā. Pie mums infrastruktūra nav tā sakārtota, lai varētu nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm. Nesen izremontēja Raiņa ielu, bet veloceliņu tur nav, tagad par lielu naudu rekonstruēs Atbrīvošanas aleju, kaut nu tur vismaz būtu vieta, kur braukt velosipēdistiem!»
Neļauj ierūsēt
Aivars Kaupužs patlaban strādā pie doktorantūras darba par senioru fiziskajām aktivitātēm. Pētījuma dalībnieki, cilvēki no 60 līdz 75 gadiem, katru sestdienu pulcējas uz nodarbībām Esi aktīvs - būsi vesels!, kur viņiem tiek piedāvāta vingrošana, līnijdejas, nodarbības trenažieru zālē, arī nūjošana. Pirms un pēc nodarbībām tiek veikti fiziskā stāvokļa testi. Pētījuma mērķis ir palīdzēt gados vecākiem cilvēkiem ilgāk saglabāt fizisko aktivitāti.
«Dzimstība samazinās, veco cilvēku kļūst arvien vairāk, bet par viņiem sabiedrībā tiek domāts ļoti maz. Var jau paaugstināt pensijas vecumu, bet tas neko nedos, ja cilvēki nebūs fiziski spējīgi strādāt. Ir jādomā, kā cilvēkus pēc iespējas ilgāk uzturēt optimālā fiziskā stāvoklī, lai viņi būtu gan darba spējīgi, gan spējīgi paši par sevi parūpēties pēc iespējas ilgāk.»
Mūsu sarunu pārtrauc Veras kundze, kas uz nodarbību atnākusi pirmoreiz. Viņa vēlas uzzināt, kur var iegādāties nūjas, lai varētu viena pati vai kopā ar mazmeitu staigāt pa parku. Visai grupai tikt līdzi viņai vēl pagaidām pagrūti. «Man drīz būs astoņdesmit! Bet ir jākustas, nedrīkst ierūsēt! Citādi - kur tad mēs staigājam? No mājām uz lielveikalu un atpakaļ.»