Madara Palameika
Kā vērtē startu kvalifikācijā?
Es domāju, ka starts bija lielisks. Varēja būt vēl lieliskāks, ja būtu kāds metiens pārliecinoši pāri tai dzeltenajai līnijai [62 metriem]. Paredzu, ka otrajā grupā sportistes skoposies ar rezultātiem. Drošības sajūtas man gan nav. Nekad man tās nav, jo jau kuro reizi esmu pirmajā grupā, jau kuro reizi metu tuvu līnijai, un jau kuro reizi jāgaida, vai ar to pietiks finālam. Vismaz būs, ko darīt.
Metieni sanāca visai līdzīgi?
Rezultāti bija tīri stabili, bet pēdējā no tiem laikam gribēšanas bija pārāk daudz. Tomēr domāju, ka šodien sevi apliecināju emocionāli un pierādīju, ka varu tehniski labi izpildīt metienus.
Kādi šķita laika apstākļi?
Es nekad par laika apstākļiem nesūdzos. Trenējāmies arī lietū un vējā. Tas mani galīgi neiespaidoja. Ja godīgi, es pat neievēroju, kāds šodien bija vējš.
Pēc sacensībām piegāji pie Anglijas sportistes viņu mierināt?
Pajautāju anglietei, kas viņai lēcies. Domāju, ka viņai bija kāda trauma, kas liedza sevi pierādīt pilnībā.
Kāda šķita olimpiskā atmosfēra?
Patiesībā es vēl tagad īsti nevaru parunāt, jo galvā viss vēl vārās. Tā sajūta, ka esi olimpietis, ka esi stadionā, tas viss ir lieliski.
Kā vērtē izredzes tikt finālā?
Domāju, ka mūsu grupā uzvārdi tomēr bija spēcīgāki nekā otrajā grupā, bet dzīvosim, redzēsim. Rezultātus gaidīšu mājās. Jā, olimpiskais ciemats man jau ir mājas.
Dzīvo kopā ar pārējām Latvijas šķēpmetējām?
Jā. Man nav problēmu sadzīvot ar pārējām šķēpmetējām vienā dzīvoklī. Esam kā māsas. Ļoti liels prieks arī par Līnas rezultātu. Ļoti pārdzīvoju arī par viņu, lai gan to tā neizrādīju. Protams, bija bažas, ka viņa mani var arī pabīdīt uz leju, taču konkurence nekad nav nākusi par sliktu.