Kāds varbūt iebildīs, sakot, ka šo komandu izcīnītās EČ medaļas nav un nevar būt pārsteigums, jo abās vienībās ir daudz augstākās klases meistaru. Taču te der atcerēties kontekstu - Portugāle spēlēja «nāves grupā», kurā viņiem paredzēja 3. vietu, turklāt Krištianu Ronaldu komanda ceļazīmi uz Euro 2012 izcīnīja tikai kvalifikācijas pārspēlēs. Rudenī portugāļi vispirms zaudēja grupu turnīra pēdējo maču saviem tiešajiem konkurentiem dāņiem, bet novembrī pārspēļu pirmais mačs Bosnijā un Hercegovinā beidzās bez gūtiem vārtiem... Turklāt Itālijas un Portugāles izlases veikums pārbaudes spēlēs pirms Euro 2012 bija, maigi sakot, nepārliecinošs. Itālija pēdējā pārbaudē ar 0:3 zaudēja Krievijai, bet Portugāle ar 1:3 zaudēja Turcijai. Finālturnīrā gan abas komandas demonstrēja jau daudz labāku spēli.
Portugāles izlase EČ sāka ar zaudējumu Vācijai, bet turpinājumā tikai progresēja. Vairākums futbola līdzjutēju visvairāk šajā EČ gaidīja no komandas kapteiņa Ronaldu, taču viņa iespētais turnīrā bija pat zem viņa iespēju robežas. «Vai esat atkarīgi no Ronaldu?» portugāļu žurnālists jautāja aizsargam Rikardu Koštam. «Mēs esam atkarīgi arī no Rikardu, Eduardu un Meireleša,» aizsargs atbildēja, norādot, ka viņu izlasē svarīgākā ir komanda.
Un tas patiešām bija redzams arī laukumā. Portugālei svarīgu pienesumu komandas spēlē devuši vairāki vīri. Piemēram, milzīgu darba apjomu laukumā veica pussargs Žoau Moutinju, kurš bija pirmais palīgs kā aizsardzībā, tā uzbrukumā. Viņš ir otrs labākais bumbas pārtvērējs savā komandā, labākais rezultatīvo piespēļu dalītājs un viens no labākajiem partneru «izvešanā» sitienu pozīcijās.