Atbildes uz daļu neskaidro jautājumu par 11 klašu izglītības ieviešanu varētu rasties pēc šodien gaidāmās ministra un Valsts prezidenta tikšanās, kurā tikšot apspriesta abu rosinātā ideja, pieļauj R. Broka padomniece komunikācijas jautājumos Inga Bandeniece. A. Bērziņš intervijā Dienai iepriekš pauda, ka, īstenojot šo ideju, uzlabotos Latvijas konkurētspēja, jo jauni cilvēki darba tirgū ienāktu gadu ātrāk. Izglītības un zinātnes ministrs prezidenta rosinājumam paudis pilnīgu atbalstu, sakot: jauniešiem 19 gadu vecumā nav jāsēž skolas solā.
Jāmin gan, ka pašreizējie bezdarba rādītāji liecina - darba trūkums jauniešu vidū ir divreiz augstāks nekā cilvēkiem pēc 25 gadu vecuma. I. Bandeniece norāda, ka par minēto jauniešu iesaisti darba tirgū var runāt aptuveni pēc 5-10 gadiem, kad ekonomiskā situācija varētu būt labvēlīgāka. Tomēr tas nesaskan ar ES izglītības, kultūras un daudzvalodības komisāres Andrulas Vasiliu Dienai izteikto Eiropas Savienības prognozi - 2020. gadā cilvēki ar vidējo izglītību veidos samērā mazu daļu darba tirgus, aptuveni 15%. «Šeit nekur nav teikts, ka pēc vidusskolas uzreiz jāiet [strādāt] pie mašīnas vai mežā. Ar to ir domāts, ka jaunietis sevi varētu ātrāk apliecināt, turpinot studijas vai ejot strādāt,» uz to atbild R. Broka padomniece.
«Nav skaidrs, kas būs robežšķirtne - septiņi vai seši gadi. Ja [skola] sākas no sešiem gadiem, tad mainīt nevajag neko,» atbild biedrības Vecāki par izglītību pārstāve Silvija Titava, lūgta vērtēt izteikto rosinājumu. Tāpat viņa norādīja, ka, saīsinot mācību posmu, tiktu neracionāli izlietoti līdzekļi. «Ieguldīja līdzekļus standartu izstrādē sešgadniekiem, bet tagad to visu vajadzētu mainīt jaunajai sistēmai,» viņa saka.
Bijusī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS), kura virzīja sešgadnieku apmācības ieviešanu, uzskata, ka pāreja uz 11 klasēm izolētu jauniešus no pārējām ES valstīm, jo savienības mērķis šobrīd ir jaunatnes mobilitātes veicināšana. Gan Ivara Godmaņa (LPP/LC), gan Valda Dombrovska (Vienotība) valdības uzstāja, ka vidusskola jābeidz 18 gadu vecumā, tādēļ kā risinājums tika piedāvāta pāreja uz sešgadnieku apmācību. Valdībā nonāca jau sagatavots likumprojekts, kas vēlāk tomēr tika atsaukts, jo pret to asi iestājās pirmsskolu pārstāvji, stāsta T. Koķe.
Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Baiba Bērziņa pauž, ka patlaban nav zināms, kādas sekas uz mācību saturu varētu atstāt pāreja uz 11 klašu izglītību, jo ceļš, kā to īstenot, nav skaidrs. Savukārt aprobācijas rezultāti no 22 skolām un bērnudārziem, kur šogad izmēģināta jaunā sešgadnieku apmācības programma, gaidāmi jaunnedēļ.
Pagaidām viedokļa nav, nevilcinās atzīt Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš. Esot pašsaprotami, ka skolotāji vēlētos saglabāt 12 klašu izglītību, jo līdz ar pāreju uz 11 klasēm saruktu viņu alga. Taču, kamēr nav zināms iespējamais īstenošanas ceļš, par rosinājumu vēl esot grūti spriest.