Tas izklausās pēc tīrās fantastikas, tomēr ir reāli iespējams. Pienainā sula no noteiktas sugas pienenēm var aizstāt riepu un gumijas rūpniecībai vitāli nepieciešamo kaučuku, kura patlaban sāk hroniski pietrūkt. Dabisko kaučuku izsenis iegūst no hevejas koka, kurš aug tikai Dienvidaustrumāzijā un kā visi kultūraugi pakļauts ekonomiskām un klimatiskām ķibelēm. Ilgstošs sausums heveju plantāciju reģionā pērn izraisīja šīs izejvielas trūkumu un sekojošu cenas pieaugumu, kas galu galā atspoguļojās arī galaprodukta - riepas - cenā. Tā kā ziemas riepās dabiskā kaučuka saturs ir vairākas reizes lielāks nekā vasaras riepās, riepu tirgotāji paredz vēl vienu cenas paaugstināšanu, iestājoties nākamajai ziemas sezonai. Vēl neapskaužamākā stāvoklī ir industriālo riepu patērētāji, jo spectehnikai un aviācijai domātajās riepās kaučuka saturs sasniedz pat 70-80%. Pieneņu sulas īpašības nav nekāds jaunatklājums. Kanādas interneta žurnāls Macleans.ca atgādina, ka lipīgais pieniņš tika izpētīts un pat likts lietā jau Otrā pasaules kara laikā, kad piekļuve heveju sulai kļuva ierobežota. Tolaik gan pienenes nespēja pilnībā aizstāt dabisko gumiju lidmašīnu un smagās tehnikas riepās, taču agrīnie pētījumi uzrādīja cerīgas sintezēšanas iespējas. Kad karš beidzās, piekļuve lētam heveju kaučukam atjaunojās, pētījumi apturēti, bet pienenes atgriezās pie gotiņām, vainadziņiem un «mīl - nemīl» zīlēšanas.
Nezāles lielā iespēja
Tagad izskatās, ka pienenes var kļūt par tikpat stratēģisku izejvielu avotu kā kvieši. Ķīnas un Indijas straujā industriālā attīstība panākusi to, ka pieprasījums pēc dabiskā kaučuka vairākkārt pārsniedz piedāvājumu. Pēdējo gadu sliktā raža, kā arī zemes īpašnieku pāreja uz ienesīgākām kultūrām, piemēram, eļļas palmām (no to riekstiem spiež izejvielu biodegvielai), kopš gadsimta sākuma pieckāršojušas dabiskā kaučuka cenu. Pēdējos piecos gados tā dubultojusies, nostādot ķīlnieku lomā industriālo riepu pircējus. Piemēram, viena karjeru pašizgāzēja riepa patlaban maksā 100 000 Kanādas dolāru pret agrākajiem 30-60 tūkstošiem. Tā kā Caterpillar karjeru pašizgāzējam ik gadu vajag sešas jaunas riepas, kalnrūpniecība vairs neizskatās pēc tīrās zelta bedres, pat ja mašīna nodarbināta kādā kimberlīta piltuvē, kur iegūst dimantus. Tomēr līdz mirklim, kad dzeltenais ziediņš no nezāles kļūs par vērtīgu kultūraugu, paies daudzi gadi. Pirmkārt, nepieciešams selekcionēt pienenes ar visaugstāko gumijotās šķiedras saturu sulā, otrkārt, nepieciešams pārliecināt fermerus un veselas valdības, ka apsēt laukus ar augiem, kurus pēc tam ir gandrīz neiespējami pilnībā iznīdēt, ir laba ideja. Katrs, kurš reiz mēģinājis izdabūt no sava mauriņa pienenes sakni, tam piekritīs. Un tad vēl tās pūkas, kas iznēsā sēklas kilometriem tālu. Taču otrā svaru kausā ir pustukšas autoriepu noliktavas visā pasaulē, kas gaida drīzu risinājumu. 5