«Mūsu kopējais mērķis pēc stabilas, pašnodrošinošas Afganistānas vēl ir tālu līdz rezultātam,» afgāņu prezidenta Hamīda Karzajī teikto citēja CNN. Valstij vēl dekādi pēc 2014. gadā iecerētās NATO spēku izvešanas būs nepieciešams sabiedroto atbalsts. «Ja mēs zaudēsim šo cīņu, mēs varam nonākt situācijā, kāda bija pirms 2011. gada 11. septembra,» brīdinot par iespējamo talibu atgriešanos pie varas, uzsvēra prezidents.
Starptautiskā sabiedrība solīja nepamest Afganistānu novārtā arī pēc NATO misijas beigām. «Mēs afgāņu tautai sūtām ziņu: mēs jūs neatstāsim vienatnē, mēs jūs nepametīsim,» konferencē, kurā pulcējās ap 1000 delegātu no 100 valstīm un starptautiskajām organizācijām, uzsvēra Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle. «Mūsu mērķis ir mierpilna Afganistāna, kas nekad vairs nekļūtu par starptautisko teroristu drošības saliņu.»
Irāna kategoriski iebilda pret ārvalstu karaspēku Afganistānā pēc 2014. gada un uzsvēra, ka militāro spēku klātbūtne nevis apkarojusi terorismu, bet gan vēl vairāk saasinājusi situāciju valstī.
Bonnas konferenci boikotēja Pakistāna, protestējot pret NATO gaisa spēku uzlidojumu, kas novembra nogalē prasīja 24 pakistāniešu kareivju dzīvības. Saniknotā Pakistāna draudējusi apturēt turpmāko sadarbību afgāņu miera uzturēšanas operācijā.
Tiek kalti scenāriji situācijai, ja līdz 2014. gadam neizdosies noslēgt miera plānu ar talibiem. «Mūsu mērķu īstenošana var prasīt vairāk laika, taču talibu atteikšanās sēsties pie sarunu galda nedrīkst mūs apturēt,» Lielbritānijas ārlietu ministrs Heigs uzsvēra sarunā ar BBC.
Analītiķi brīdinājuši, ka bez pakistāniešu līdzdalības var neizdoties afgāņu nemierniekus pārliecināt par labu miera sarunām. Sarūgtinājumu par Pakistānas neierašanos neslēpa arī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone. Viņa uzsvēra, ka aizvien cer uz Pakistānas palīdzību, un brīdināja, ka cietīs viss reģions, ja Afganistāna ieslīgs pilsoņu karā. ASV ziņoja, ka Afganistānas attīstībai novirzīs simtiem miljonu dolāru.