Dramatiskāk. Jūs atdodat politiķiem balsi, bet cilvēki Gruzijā politiķiem atdodas pilnībā. Un pēc tam ilgi un neatlaidīgi cieš.
Latvijā runā par politisko sadrumstalotību. Par Gruziju - rodas iespaids, ka jums arī ir daudz partiju.
Ja par partiju var saukt divu triju cilvēku grupu. Principā mums nemainīgi ir viena partija. Bija komunistiskā, tad kļuva par Pilsoņu savienību, tagad saucas Nacionālā. Nosaukumi mainās, būtība - ne, un šādā aspektā mēs turpinām dzīvot padomju iekārtā.
Mums bija t. s lietussargu revolūcija, jums - rožu...
Tas ir Rietumos populārs mitoloģisks jēdziens. Bija banāls galma apvērsums. Jo vai tad pie varas nonāca jauni spēki? Kurš - Saakašvili? Kurš pirms tam bija tieslietu ministrs, pilsētas galva, mācījies Kijevas diplomātiskajā akadēmijā, kas bija kadru kalve VDK. Tas bija apvērsums ar Maskavas piedalīšanos - Ševarnadze negribēja aiziet, bet tad sešos no rīta atlidoja toreizējais Krievijas ārlietu ministrs Ivanovs, četras stundas aci pret aci runāja ar Ševarnadzi, un tad viņš atkāpās.
Saukt Saakašvili par rietumniecisku politiķi ir smieklīgi. Kā atzīst Amnesty Internetational un cilvēktiesību organizācijas Eiropā, Gruzijā ir 105 politieslodzītie. Kāda demokrātija, ja armija izdzenā divsimt tūkstošu mītiņu, kas protestē pret pārkāpumiem vēlēšanās?
Latvijā it kā ir apātija, jo nekas jau tāpat nemainīšoties, tomēr par politiķiem runājam labprāt.
Gruzijā cilvēki ar politiku vien dzīvo, šķiet, pat aizmirstot, ka dzīvē ir arī citas lietas. Ja ieslēdzat ziņu raidījumus, tur 99% ir par iekšpolitiku.
Bet kāda tam jēga, ja pie varas ir tāds kā, cik no jums saprotu, vadonis?
Tāpēc, ka mēs vienmēr gaidām mesiju un saistām ar to visas cerības. Bija Gamsahurdija, tad Ševarnadze, tagad Saakašvili. Galu galā Prometejs bija gruzīns... Ja nopietni, Gruzijas vienīgajā opozīcijas TV kanālā bija klips - neviens nepazīst nevienu no parlamenta 150 deputātiem. Ir tikai viens cilvēks - Saakašvili...
Tas ir tāpēc, ka gruzīnu sabiedrība no feodālisma uzreiz ielēca sociālismā, no vienas verdzības - citā, bez buržuāzijas, demokrātijas veidošanās posma.
Gruzijā, līdzīgi kā Latvijā, ir raibs etniskais sastāvs, tāpēc mums būtiski saprast, kā nonācāt līdz karam Abhāzija un Dienvidosetijā.
Jā, ir reģioni, kuros gruzīni ir minoritāte. Redziet, te tomēr jāskatās konkrētās situācijas. Mums ir 500 000 azerbaidžāņu, bet ar viņiem nav problēmu, līdzīgi kā ar kompakti dzīvojošiem vairākiem desmitiem tūkstošu armēņu. Ja runā par pieminētajiem konfliktiem, tie bija nevis etniski, bet politiski.
Konfliktu cēlonis - labi zināmais krievu impēriskais princips «skaldi un valdi». Žēl, ka mūsu vadītājiem nepietika elementāras apjēgas uz šīm provokācijām «neuzrauties».
Intervēja Māris Zanders
Pilnu interviju no Dienas viesistabas skatieties www.diena.lv/dienatv