Sākoties nemieriem Sīrijā, reti kurš varēja nojaust šīs valsts atslēgas pozīciju reģionā. Tā bija kārtējā Arābu pavasara skartā valsts, kuras iedzīvotāju vēlme pēc reformām nesaskanēja ar autoritārās valdības plāniem. Notikumiem attīstoties, revolūcijas romantisms pamazām ir izplēnējis, un vērotāja acij atklājas visai aukstasinīgs ģeopolitiskais cīniņš, kuru pavada ikdienišķā dezinformācijas deva.
Kara frontes skaidras tapa diezgan ātri. Konflikta militāra risinājuma pozīcijās nostājās Izraēla, Arābu Līga un vairākas NATO dalībvalstis. Nogaidītāju, tātad savā ziņā Asada atbalstītāju, pozīcijas ieņēma Krievija, Ķīna un Irāna. Pēdējās trijās nosauktajās valstīs mediju brīvība ir stingri ierobežota un tie patērētājam nespēj sniegt objektīvu informāciju, tāpēc diez vai kāds izbrīnā iepletīs acis, ja dzirdēs, ka šo valstu mediji informē vienpusēji. Lai arī Rietumu mediji šajā ziņā noteikti ir privileģētāki, attiecībā uz Sīrijas konfliktu tomēr ar izsvērtu informāciju nevaram lepoties. Šur un tur noteikti atrodas pa kādam labam analītiskam materiālam. Taču ar to saskaras tikai retais mediju patērētājs.
Nav jau tā, ka visas Rietumu valdības savus medijus turētu īsā pavadā, daudz lielāka problēma ir dažu lielo ziņu aģentūru dienas kārtības noteikšana, kurai tad visi pieskaņojas. Sīrijas nemieru sākumā bija vērojams līdz šim vardarbīgākais jebkāda konflikta attēlojums medijos. Pēc Afganistānas un Irākas samērā formālajiem karadarbību attēlojošajiem klipiņiem Sīrijas konfliktu atspoguļojošais videomateriāls reizēm lika novērsties no televizora. Šie klipiņi parasti izceļoja ierasto ķēdi - ASV, Eiropa, Latvija.
Interesanta šķiet ne vien nedemokrātisko, bet arī Rietumus pārstāvošo mediju tieksme izmantot tieši konkrētu viedokli atbalstošos anonīmos materiālus. Sīrijas pilsoņu kara laikā ik dienas ir izskanējusi dažāda veida informācija un dezinformācija, un te Rietumu mediji pamatā ir bijuši ļoti selektīvi. Daļēji tas, protams, norakstāms arī uz sensācijas meklēšanas rēķina, tomēr nevarēja nepamanīt, cik ļoti daudziem «gribējās», lai valdības spēki Sīrijā būtu pielietojuši zarīna gāzi - ik pa laikam kāds anonīms avots ziņoja par ķīmisko ieroču pārvietošanu, rozā dūmu mākonis jau gandrīz deva zaļo gaismu militārai intervencei, aktuālajā zarīna iespējamās pielietošanas gadījumā vairāki ieinteresēti avoti steidzās apstiprināt, ka tieši Asada valdības karaspēks izmantojis zarīna gāzi, un medijos šī apšaubāmā informācija tā arī tika atspoguļota.
Iepriekš jau rakstīju, ka ir pieejami visai droši pierādījumi tam, ka amerikāņu Centrālās izlūkošanas pārvalde ar plašu vērienu jau kopš rudens apgādā opozīcijas spēkus ar ieročiem, taču tik nozīmīga informācija līdz šim ir ar apbrīnojamu vienprātību ignorēta. Tā vietā mediāls sašutums netiek taupīts Krievijas solim, izpildot līgumsaistības un piegādājot Sīrijas režīmam pretgaisa aizsardzības tehniku, pat ne pēc nesenā Izraēlas raķešuzbrukuma valdības spēku pozīcijām Damaskā.
Cieša saikne starp valdības nostāju un mediju pausto tādās valstīs kā Krievija, Ķīna vai Irāna nepārsteidz, apbrīnojams ir Rietumu mediju vienotais kara bungu ritms.