Rīga

Kad nāk vēlēšanas, domājam un runājam arī par politiķiem. Un tagad - Rīgai tiek piedāvāts zīmols. Zīmola jēgas un piemērotības apspriešanu pilnīgi aizēnojis neskaidrais un necaurspīdīgais tā rašanās konteksts, taču no tā es pašlaik gribētu atkāpties un paraudzīties uz _Live Rīga_ kā rīdzinieks, uz brīdi aizmirstot par Fliku, Šleseru un miljoniem. Pirmais jautājums, kas man radās - vai pilsētai vispār ir nepieciešams zīmols? Vai es uz kādu pilsētu esmu devies tāpēc, ka tai ir skaists zīmols, izdevies vizuālais risinājums un eleganta kampaņa? Nekad. Ceļojis esmu diezgan daudz, bet nenāk prātā neviens pilsētas zīmols. To, ka Budapeštai ir konservatīvs logo ar Budas kalnu, Briselei modīga acs, Tallina interpretējusi vecpilsētas mūrus, uzzināju tikai, īpaši pameklējot. Labi, jāatzīst, ka zīmolus kopumā ne īpaši ievēroju, ne respektēju. Nebūšu oriģināls, kad teikšu, ka tas, kas paliek, ir pilsētas atmosfēra, tajā piedzīvotais un redzētais. Ja pilsētas saturam var atrast trāpīgu un pievilcīgu vizuālo zīmi, tad kāpēc ne. Bet bez satura tā ir tikai krāsu un burtu kombinācija. Rīgas zīmola veidotāji minēja, ka tas būs jāpiepilda pašiem rīdziniekiem. Vai mums gribēsies to piepildīt? Piedāvātais _Live Rīga_ zīmols pašlaik ir askētisks, moderns, atturīgs, pat vēss. Skatos uz to un domāju par nopietnām konferencēm, gaumīgām viesnīcām, plānotām ekskursijām. Ja domāju par to, ko tas varētu piedāvāt no izklaides viedokļa, tas noteikti nesaistās ar laisku dzīves baudīšanu, kā, piemēram, Spānijas zīme, drīzāk ar spēkus un izturību prasošu nakts dzīvi klubos. Domāju, ka zīmola attīstītājiem grūtākais uzdevums, kas priekšā - panākt, lai to par savējo pieņem vai vismaz par citiem prezentējamu atzīst paši rīdzinieki. Ja man būtu šodien un tūlīt jāizdomā Rīgas zīmols, tad es kā vides jomas darbinieks teiktu - Zaļā Rīga. Par to, kas Rīgā jau ir zaļš, un par daudziem iespējamiem zaļas attīstības virzieniem es labprāt stāstītu saviem ārvalstu kolēģiem un draugiem, būtu labprātīgs zīmola nesējs. Tā ir man interesantā Rīgas šķautne, un tikai viena no daudzām. Taču ziniet, vakaros, kad Pārdaugavas ielas piepilda migla, skan gājputnu klaigas, gaisā ir rudens, man ir pilnīgi skaidrs, ka Rīgai pašai pilnīgi vienalga, kāds viņas zīmols. Rīga ir dzīva.